Emīlija Plātere ir dzymuse 1806. goda 13. novembrī Viļņā Francišeka Ksavjera Plātera un Annas fon der Molas giminē. Plāteri beja dyžciļteiga Latgolas muižnīku dzymta. Emīlijas vactāvs Jans Ludvigs Plāters 1729. godā par 14 tyukstūšim dālderu nūpērka Krōslovas muižu, un šū nalelū mīsteņu pōrvērte par plaukstūšōkū Inflantijas piļsātu. Kod Emīlijai beja deveņi godi, jōs vacōki izaškeirōs. Kūpā ar mōti jei pōrsacēlēs dzeivōt pi attōlim radinīkim Plāterim-Zībergim Leiksnas muižā natōlu nu Daugavpiļs (tymūs laikūs – Dinaburgas). Muižā beja lela biblioteka, tōpēc Emīlija daudz laseja. Seviški jū sajyusmynōja taidas varūnes kai Žanna d`Arka un Laskarina Babulina (Grekijas naatkareibas ceinētōja). Jōsoka, ka jei tyka audzynōta pūļu patriotiskūs ideju gorā. Jei izcyli zynōja Pūlijas un Leitovas vēsturi, laseja īvārojamu cylvāku memuarus un biografijas, dīvynōja dzejnīka Adama Mickeviča dorbus. Taipat jei beja ari fiziski aktiva – jōja ar zyrgu, gōja garōs pastaigōs, šōve ar pistūli un prota paukōtīs… 1830. goda 29. novembrī Pūlijā sōcēs saceļšonōs pret tōs pakļauteibu Krīvijai ar mērki atjaunōt vēsturiskū Žečpospolitu. Leitovas un Latgolas teritorijā vaļdeja klusums, tōpēc Emīlija Plātere nūlēme, ka vajag reikōtīs. Dinaburgā jei sasatykōs ar radinīkim, kuri apsūlēja, ka jai paleidzēs izveidōt karaspāka vīneibu. Bet pēc dažom dīnom Emīlija uzzynōja, ka Dinaburgas kara skūla slāgta un kursanti aizsyuteiti uz dažaidom Krīvijas guberņom. Tod jei devēs uz Viļņu, lai atrostu cylvākus, kuri dorbojās dumpinīku komitejā. Emīlija nūgrīze sev motus, sašyva uniformu un kērēs pi aktivas darbeibas. Jei brauce uz kotru lauku sātu, brauce uz piļsātom un runōja ar cylvākim. Eisā laikā Emīlijai izadevēs sapulcynōt 60 jōtnīku, 280 kōjnīku un vairōkus symtus zemnīku, bruņōtus ar izkaptim. 1831. goda aprelī Emīlijas Plāteres vadeitais karaspāks ījēme Zarasu mīstu, kas beja natōlu nu Latvijas rūbežas, un jau gatavōjōs uzbrukt Dinaburgas cītūksnim. Tūmār pēc izlyukōšonas jei nūlēme, ka vajag lobōk apsavīnōtīs ar pōrejūs namīrnīku spākim, un devēs dziļōk Leitovā. Slava par Emīliju Plāteri dreiži izaplatejōs pa vysu Eiropu. Pat pīredzējušī, bejušī Napoleona kara komandīri centēs izavairētīs nu Emīlijas vadeitō karaspāka. Jei pīsadalējōs kaujōs pret Krīvijas karaspāku pi Ukmerges, Šaulim un Kauņas, kliva par 1. Leitovas kōjnīku pūlka komandīri un tyka paaugstynōta par kapteini. Dīmžāl 1831. goda 21. oktobrī saceļšonōs daleibnīki tyka sakauti Leitovas dīnvidūs. Cīņas bīdri aicynōja Emīliju bēgt uz Prūsiju, bet tō vītā jei caur mežim devēs uz Pūliju, lai turpynōtu ceiņu. Soltums, bodōšonōs, viļšonōs nūvede Emīliju Plāteri leidz spāku izseikumam. Jei saslyma un nūmyra 1831. goda 23. decembrī Kapciovā, Leitovā, kur ari tyka apglobōta. Par Emīlijas Plāteres liktini ir uzraksteiti daudzi dorbi – dzejūli, lugas. Jōs vōrdā nūsaukts laukums Varšavā, gon ari kugis. 1940.–1945. godā Pūlijā apgrūzeibā beja pat 50 zlotu banknote ar Emīlijas Plāteres portretu. Bet 2007. goda 13. novembrī Leiksnas muižas parkā tyka atklōts pīmiņas akmiņs Emīlijai Plāterei.
Komentāri