Boļeslavs Brežgo dzimis 1887. goda 31. martā Rēzeknes apriņka Drycānu pogosta Aizupīšūs galdnīka giminē. Pēc Rēzeknes piļsātas skūlas un Vitebskas gimnazijas beigšonas jys strōdōja par mōjskūlōtōju Rēzeknē un Vitebskā. 1911. godā īsastōja Moskovas Arheologijas institutā. Studijas pōrtrauce Pyrmais pasaules karš, jys tyka īsaukts armijā, 9. Sibirijas strēlnīku pulkā, un nūsyuteits mōceitīs uz Tiflisas (Tbilisi) kara skūlu. Kaujōs 1914. goda decembrī tyka smogi īvainōts. Pēc izaveseļōšonōs komisija atzyna B. Brežgo par dereigu dorbam aizmugurē – jys turpynōja dīnastu kai adjutants Dvinskas (Daugavpiļs) kara štabā. Pēc evakuacijas uz Moskovu turpynōja studijas institutā, kū absolvēja 1918. godā. Pēc tam četrus godus jys strādōja Moskovas Arheologijas institutā kai profesors un prorektors. Pēc instituta slēgšonas strōdōja Vitebskas Vaļsts arhivā, kur vōce dokumentus par polockīšu un latvīšu attīceibom nu 8. leidz 17. godsymtam. 1925. godā Boļeslavs Brežgo atsagrīze Latvijā, publicēja sovu pētējumu rezultatus, un nu 1925. leidz 1928. godam beja Daugavpiļs dūmes deputats un dūmes vaļdes lūceklis. Paraleli dorbam pašvaļdeibā B. Brežgo strōdōja par inspektoru Latvijas Pīminekļu aizsardzeibas vaļdē, vadeja arheologiskōs ekspedicijas Latgolā un laseja lekcijas Latvijas Universitatē un Krīvu Universitates kursūs. Par dorbu “Latgolas zemnīki 1772.–1861. g.” Briseles universitate jam 1933. godā pīškeire vēstures zynōtņu doktora grādu. Tys beja pyrmais pētējums par Latgolas zemnīku vēsturi. Nu 1937. leidz 1940. godam B. Brežgo deve sovu īguļdejumu Latgolas Centralō muzeja dybynōšonā, bet 1940. godā īcalts par Daugavpiļs arhiva pōrzini. Ūtrō pasaules kara laiks B. Brežgo nabeja vīgls, vōcu okupacijas laikā (1941–1943) Brežgo īslūdzēja Reigas centralcītumā, pēc atbreivōšonas jys strōdōja Latvijas Vēstures arhivā, kai ari redigēja sovus dorbus Vl. Lōča izdevnīceibā Daugavpilī. Pēc kara B. Brežgo beja Latvijas PSR Vaļsts Centralō arhiva nūdaļas vadeitōjs. Nu 1945. leidz 1948. godam – Latvijas Vaļsts universitates Slāvu filologijas katedras profesors. Nu 1948. leidz 1957. godam beja Latvijas PSR ZA Vēstures un materialōs kulturas instituta leidzstrōdnīks. 1948. goda julijā padūmju varas īstōdes jam atsasaceja pīškērt vēstures zynōtņu doktora grādu un profesora nūsaukumu. Naraugūtīs uz tū, Brežgo turpynōja pētējumus par Latgolas vēsturi. Boļeslava Brežgo paveiktais daudzōs Latgolas vēstures jūmōs ir augstā profesionalā leimenī. Jys pōrvaļdeja latvīšu, krīvu, pūļu un franču volūdu, zynōja vōcu, angļu, itāļu, boltkrīvu un ukraiņu volūdu. B. Brežgo ir vairōku nūzeimeigu vēsturisku pētējumu par Latgolu autors: “Архiвы i архiуная праца у Вiцебшчыне” (1925), “Отношения полочани латышей в VIII-XVII вв. (1926), “Latgales pilsētu vēsture” (1931), “Daugavpiļs školu direkcijas archivs”(1938), “Latgolys pagōtne” 1. sēj. (1943), “Latgales zemnieki pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1861.–1914. ” (1954), “Очерки по истории крестьянских движений в Латгалии 1577–1907” (1956), “Dinaburgas pilsētas privilēģija, 1582. gads” (2009). Vairōku zynōtnisku publikaciju par Latgolas vēsturi autors. Profesora privatais arhivs atsarūn Latvijas Nacionalajā bibliotekā (ap 30 000 lpp.). B. Brežgo miris 1957. goda 30. septembrī Reigā, apglobōts Meža kopūs.
Sagatavōja
Aija MIKELE-STRUŠELE
Komentāri