Anna Līpenīte:
– Otkol muzejā asam sasatykušīs, lai runōtu par Rēzeknes vēsturi. Stōsts byus par Rēzeknes grōmotnīceibu. Turūt rūkōs grōmotu, zynom, ka jei izgōjuse trejs pūsmus: autors sarakstējis, izdevējs sagatavōjis īspīšonai un tipografijā jei ir nūdrukōta. Pastōsteišu par Rēzeknes tipografijom. Sōcūtīs Latgolas nacionalajai atmūdai pagōjušō godsymta sōkumā, Latgolas skūlōs rodōs napīcīšameiba pēc latvyskom grōmotom, bet taidu nabeja, izjemūt Gustava Manteifeļa kalendarus, Nikodema Rancāna izdūtū “Genowefa” un Franča Trasuna “Skolas dorzs” ar ļūti skaistu vōku. Vīneigō tō laika Rēzeknes grōmotu tipografija pīderēja ebrejam Golandskim, un napīcīšameibu pēc latvyskajom grōmotom tipografija navarēja apmīrynōt kaut vai taida īmasla dēļ, ka lelōkō daļa tipografijas darbinīku, īskaitūt jau pošu saiminīku, naprota latvīšu volūdu. Cytas tipografijas tymā laikā īspīde postkartes. Lai itū situaciju lobōtu, 1912. goda sōkumā Rēzeknē sanōce inteligence, kuru vydū beja monsinjors Nikodems Rancāns, Rēzeknes tērdznīceibas skūlas direktors Fridriks Obšteins un poligrafikis Eduards Kozlovskis, un tyka pījimts lāmums, ka jōdybynoj sova latvīšu tipografija. Lāmums tyka pījimts, dorbs izdareits. Tyka nūdybynōta tipografija “Dorbs un zineiba”. Par vadeitōju izaraudzēja pīredzējušū poligrafiki Eduardu Kozlovski. Pavysam dreiž nu Vōcijas pīnōce drukas mašinas, kuru izvītōšonai nu namsaimnīka Surmonina tyka īzīrātas plašas telpas jaunizcaltajā divstōvu nomā. Par tū, ka šōs jaunōs tipografijas dorbs beja sekmeigs, līcynoj fakts, ka pyrmajūs trejūs godūs tyka izdūts vairōk nakai 20 dažaidu izdavumu. Popularōkī nu tīm beja “Kūkle”, tei ir Ontona Skrindas sastōdeita dzejas antologija. Popularas beja ari Nikodema Rancāna lauksaimnīciskas brošureņas, kai, pīmāram, “Bišu kūpšona”, “Augļu dōrzs”. Ari izdevnīceibas vadeitōja Eduarda Kozlovska grōmota “Lobō sākla”. Tod, kod tipografija beja uzjāmuse apgrīzīņus, sōcēs Pyrmais pasaules kars, daudzi tipografijas darbinīki tyka mobilizāti, nūsyuteiti iz fronti un beja breiži, kod nabeja kam strōdōt tipografijā, jo gōja būjā karā. Lai situaciju uzlobōtu, 1916. godā tei poša Rēzeknes inteligence nūlēme, ka vajaga Rēzeknē dybynōt Rēzeknes burtliču skūlu, lai uz vītas sagatavōtu poligrafijas meistarus. Tai ari izdareja, situaciju uzlobōja. Bet tod nōce 1917. gods, Krīvijā nūtyka boļševiku revolucija, un pēc tōs tipografiju ījēme Revolucionarō komiteja ar Jōni Zvīdru prīkšgolā. Un, prūtams, jī sōce drukōt sev vajadzeigōs proklamacijas, uzsaukumus, avīzes “Vlastj bednoti” un “Taisneiba”. Mums krōjumā ir “Taisneiba”, nūdrukōta uz rupja ītynamō papeira. Ir ari kalendars “Komunars” 1919. godam. Pītera Stučkas vaļdeibai atsakōpjūtīs 1919. godā, drukas mašinas tyka demonteitas un daļa aizvasta Pleskavas vērzīnī. Taida atsarodōs arī Jōņa Zvīdra sātā, kur jys turpynōja proklamacijas drukōt. Var saceit, tipografija “Dorbs un zineiba” beja izputynōta, bet na iznīcynōta, jo sātā atrodu grōmateņu “Barona Miunhauzena stōsti”, kas izdūta 1922. godā tipografijā “Dorbs un zineiba”. 1920. goda beigōs Stanislavs Kambala, Jezups Grišāns, Jezups Rubuļs nūdybynōja ūtru tipografiju “Grōmota”, par vadeitōju tyka īcalts pīredzes bogōtais Eduards Kozlovskis. Tipografija sovas pastōvēšonas laikā leidz 1923. godam izdeve dīzgon daudz – mōceibu grōmotas, gramatiku, ābeces, daiļliteraturu, pīmāram, Naaizmērstules dorbus u. c. 1921. godā tipografijā sōka iznōkt tūlaik popularais žurnals “Zīdunis”. Ari pōrtulkōtōs grōmotas, kai Sudraba Edžus “Styurgaļwigais Dauka” (“Dullais Dauka”), J. Poruka “Kauja pi Knipskas” u. c. 1923. godā tipografiju “Grōmota” nūpērk Kristeigūs zemnīku savīneiba, faktiski Katōļu bazneica. Un tei leidz 1940. godam beja kai Viļānu Mariaņu klūstera mūku vadeitō tipografija, pajemūt atpakaļ vēsturiskū nūsaukumu “Dorbs i zineiba”. Šei tipografija atsarodōs Rēzeknē, blokus boltajai bazneicai. Tipografijai beja divas filiales – Viļānūs un Daugavpilī. Par šū tipografiju jōsoka, ka tei beja ļūti ražeiga, vysus godus napōrtraukti tyka izdūtas grōmotas. Minēšu īvārojamōkūs dorbus, kai Stepona Seiļa “Jaunī deigļi”, F. Zepa “Praktiska latgalīšu gramatika pamatskūlom”, Augusta Egloja “Dzīsmas rudiņa saulei”, P. Apses lugas “Deveni vēji” un “Pi fotografa”, Kristopa Brema “Ceļojums pa Latgolu”, P. Apšinīka “Borgō sīva”, Meikula Apeļa “Jauneiba un mīla”, Seimaņa Putāna “Ļaunōkais ciļvēces īnaidnīks”, Marijas Andžānes dzeja “Reits” u. c. Daugavpiļs filiale pastōvēja vīn dažus godus, un tod jōs drukas mašinas tyka atvastas uz Rēzekni, un te atvārta jauna tipografija “Progress”, kur par tōs vadeitōju beja nūzeimēts ebreju tauteibas pōrstōvis Joselis Aršons. Ir saglobōjusēs “Progresā” izdūtō J. Kundzēša dzeja “Dvēseles slōpes”. Vēl ļūti spēceiga beja tipografija “Rekords”, kuru vadeja Bencians Golandskis. Šei tipografija izdeve na tikai latvīšu, bet ari krīvu un cytōs svešvolūdōs. Tyka izdūts ari pyrmais Latgolas nūplēšamais kalendars “Rekords”. Kod īnōce Sorkonō armija, 1940. godā vysas Rēzeknes tipografijas tyka nacionalizētas un izveidōta vīna – Rēzeknes tipografija Nr. 12 un tei izvītōjōs lobōkajā vītā, blokus boltajai bazneicai. Tī ari iznōce 1944. godā 5. septembrī pyrmais avīzes “Pa Staļina Ceļu” numurs. Vālōk tipografija pōrsacēle uz Bazneicas īlu, kur šudiņ dorbojās “Latgales druka”. Jōsoka tai, ka “Latgales druka” ir tipografijas “Dorbs i zineiba” maņtineica. Divdesmytajūs godūs Rēzeknē kai grōmotu izdevējs un tērgōtōjs beja Ludviks Mendriks, ari aktivs piļsātas sabīdriskajā dzeivē. Jys izdevis vairōk nakai 20 grōmotas latgalīšu rokstu volūdā. Dīmžāl muzeja krōjumā ir tikai “Lementars mozim bārnim” un vairōku godagōjumu kalendars “Mozō Daugowa”. Pasōkuma daleibnīki pēc tam varēja apskateit pīmynātōs grōmotas, kas tagad ir klivušas par eistu dōrgumu.
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri