Tās ir galvenās tēmas, kas vienmēr ir “Rēzeknes Vēstu” žurnālistu redzeslokā, un latgalieši, abonējot un lasot “Rēzeknes Vēstis”, nu jau 78 gadus (kopš 1944. gada) bieži ieliek žurnālistiem pozitīvu atzīmi. Mēs ar to lepojamies, tomēr dzenot prom pašapmierinātību. Dzīve ir tik daudzšķautņaina, un tik mazprognozējama; lasītājiem ir tik dažādas intereses, gaumes un vajadzības, ka mums ļoti jācenšas, lai visi būtu apmierināti, lai katrs atrastu “Rēzeknes Vēstu” lappusēs vajadzīgo informāciju, ziņu, padomu. Kā tas mums izdodas, par to pastāsta avīzes lasītāju skaits. Diemžēl tas varētu būt lielāks, ja Latvija un Latgale tik katastrofāli nezaudētu savus iedzīvotājus. Aizbrauc jaunie uz neatgriešanos, aizbrauc visādus darbus zinošie un varošie – Eiropa viņiem var piedāvāt labākus dzīves un darba apstākļus nekā Latvija. Savulaik Latgali tukšoja kari un deportācijas, šodien to tukšo “veco” Eiropas uzņēmēju naudas maki un… pašu vēlēto valdības vīru neprasme vadīt valsts kuģi. Vadīt tā, lai tas nesēstos uz bezdarba sliekšņa, lai mazāk naudas tiktu tērēts uzburbušā pārvaldes aparāta uzturēšanai, bet vairāk tiktu atvēlēts zemes apstrādātāju, jaunu ražotņu radītāju, lielo ģimeņu atbalstam. Diemžēl Latvijā, pēc ES statistiķu datiem, ir pārāk liels ierēdņu skaits, pārāk daudz naudas tiek tērēts dažādu nevajadzīgu iestāžu uzturēšanai, un kur tad vēl tās lielās naudas summas, kas aiziet pa kreisajiem ceļiem un celiņiem uz valsts pārvaldes aparāta ierēdņu ārzemju kontiem. Ne jau par katru valsts naudas nogulšanu valsts pārvaldes vīru un sievu kabatās uzzina Latvijas ierindas pilsoņi. Kaut gan mūsu valstsvīri savus “blata” tēriņus īpaši neslēpj. Cik gan žurnālisti nav rakstījuši par tā sauktajām deputātu kvotām, kad nauda tiek dalīta galvenokārt pēc valdošās koalīcijas deputātu vēlmēm un norādēm (ceļu remontam novadā, no kura ievēlēts valdošās koalīcijas deputāts, vai kādas skolas (bērnudārza) atbalstam arī valdošās koalīcijas tā vai cita deputāta vēlēšanu apgabalā utt., utt.). Latvijā drīz Saeimas vēlēšanas. Politiķi parasti, tām gatavojoties, cenšas pastrādāt ar presi, ar medijiem, lai rakstiem un pārraidēm būtu valdošajām partijām un politiķiem labvēlīgs tonis.
Bet, kā saka, kaut kas ir nogājis greizi – Latviju satricinājis, var teikt, nebijis skandāls ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores atstādināšanu. Viņas padotie tiek turēti aizdomās par 100 000 eiro kukuļa izspiešanu,
kā arī tiek likts pie zvana gadījums, kad VID vadība centās neko savā iestādē nemainīt arī pēc tam, kad klajā nāca lieta par 100 000 eiro kukuļa izspiešanu. Reizē ar to nāca gaismā arī citi augsto ierēdņu “labie darbi”, kas, starp citu, tika skaisti
notušēti
. Kā, piemēram, tikai nesen sabiedrība uzzināja par 29 muitnieku aizturēšanu pērn Terehovas robežpunktā. Valsts ieņēmumu dienests to gadījumu, kā arī, domājams, citus līdzīgus savulaik pa kluso
aizrotēja
aizkulisēs. Lai gan tik lielu skandālu pavisam noslēpt nekādi nevarēja. Žurnālisti atklājuši, ka par VID kukuļskandāla lietu lielam baram amatpersonu pieteikts klusēt. Bet īlenu jau maisā nenoslēpsi. Skandāls tikai aug augumā, un izskatās, ka ne jau tikai VID vadītājai būs jāatbild. Šajā sakarā preses pārstāvji uzdevuši
finanšu ministram Jānim Reiram
tiešus un asus jautājumus. Pārstāstīt gan jautājumus, gan atbildes būtu neproduktīvi, tādēļ aizņemamies dažus fragmentus no avīzes “Diena”. Jautājumi finanšu ministram:
– Ar premjeru Krišjāni Kariņu jūs taču apspriedāties, pirms nācāt klajā ar lēmumu par VID ģenerāldirektores atstādināšanu. Kāda bija viņa reakcija?
– Jā, es informēju premjeru par šo situāciju, viņa vienīgais uzstādījums bija, lai tas ir likuma normu ietvaros.
– Galu galā līdz vēlēšanām ir tikai divas nedēļas.
– Ja mēs pakļaujamies tikai vēlēšanām, tad mēs nevaram pārvaldīt valsti, dažreiz ir jāpieņem ļoti steidzīgi lēmumi, un es domāju, ka šis ir tas gadījums.
– Vai tomēr pastiprināti un neformāli kāds necentās jums aizlikt vārdu par VID priekšnieci Jaunzemi, ar tādiem vai citādiem argumentiem pārliecināt neatstādināt viņu?
– Nē, nav bijusi tāda situācija. Pirms gada man bija pretēja situācija, kad no daudziem parlamentāriešiem nāca tieši pretējs uzstādījums – nevis pasargāt, bet vērst uzmanību, ka cilvēks ne visai atbilst ieņemamajam amatam.
– Aizturētie ir ļoti augsta līmeņa VID amatpersonas, milzīgs ir arī kukuļa apmērs, arī uzņēmējs ir plaši zināms spēlētājs mežsaimniecības nozarē un liels nodokļu maksātājs. Vai, jūsuparāt, aizturētie šāda apmēra shēmas varētu realizēt bez piesega no augšas? Jūs arī paziņojumā kā vienu no pamatojumiem Jaunzemes atstādināšanai uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku minējāt: “lai netraucētu disciplinārlietas gaitai”.
– Nē, nu tas ir, ko jūs minējāt: tiek iespaidoti darbinieki par informācijas sniegšanu. Bet nē, es nedomāju, ka Jaunzemes kundzei un arī (VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora Kaspara) Podiņa kungam, kuru es arī lūgšu atstādināt uz pārbaudes laiku un veikt izmeklēšanu (es to pats nevaru, es to varu lūgt ģenerāldirektora pienākumu izpildītājai), es nedomāju, ka ar šo amatpersonu gādību kaut kas būtu darīts, es domāju, vairāk ir pasīva negribēšana sakārtot šo sistēmu.
– Skaidrs, ka līdz vēlēšanām disciplinārlietas iznākums netaps zināms un par jauno VID amatpersonu pēc konkursa tāpat būs jālemj jaunajai valdībai.
– Nav tā, ka obligāti jārīko konkurss. Viena opcija ir amatā iecelt iestādē strādājošu cilvēku, otra opcija ir veikt rotāciju jeb norotēt ierēdņa amatā esošu cilvēku no kādas citas valsts iestādes, un trešais tas ir konkurss.
– Vai jūs varat apstiprināt, ka vienreiz jau nesekmīgi centāties ar koalīcijas partneriem saskaņot Jaunzemes kundzes aizrotēšanu amatā uz citu valsts iestādi?
– Es tādu iespēju apsvēru, bet nekādas darbības neveicu, jo visa tā epopeja ar informācijas slēpšanu, rotāciju neveikšanu muitā notika jau ilgāku laiku, līdz ar to man bija jāizskata dažādi varianti, lai nodrošinātu, ka iestāde strādā.
– Tātad jūs uzskatāt, ka beidzot pienācis laiks ieņēmumu dienesta darbošanās sakārtošanai?
– Jā, tas ir jāizdara un tiks darīts.
Sagatavoja
Māra NIZINSKA
Komentāri