Kartes atklōšonas datums nav najaušs – pēc vacō stila Andryvam Jūrdžam (1845. goda 12. decembris – 1925. goda 22. apreļs) un Pīteram Miglinīkam (1850. goda 12. decembris – 1883. goda 1. marts) ir dzimšonas dīnas. Kartē atrūnami ap 920 vītvōrdi, kurus ir apkūpōjuse Andra Zubko-Melne daudzu godu garumā. Tyvōkajā laikā ar karti varēs īpazeitīs ari digitali Rēzeknes nūvoda mōjaslopā. Kartes atklōšonas lentas pōrgrīzšona tyka uztycāta pasōkuma vacōkajam un jaunōkajam daleibnīkam – Inārai Gleizdei un Sofijai Martinovai. Izskanēja paļdis vōrdi par dorbu un atbolstu Rēzeknes nūvodam, Andrai Zubko-Melnei, Sandrim Keišam, Mārim Deksnim un amatnīku preču veikalam “LĀDE”. Miļzeiga prīca par šū lelū dorbu un īguļdeitū laiku. Patīsa prīca, ka myusu pogostā pasarōdōs kaut kas jauns! Uz stenda ar karti losama ari plašōka informacija par myusu pogostu: “Nautrānu pogosts atsarūn Rēzeknes nūvoda zīmeļu golā, rūbežojās ar Bolvu un Ludzas nūvodu. Pogostā ir 100 asūšas vai bejušōs apdzeivōtōs vītas, nu tūs – 86 cīmi, kas vēsturiski saukti par dzeraunem. Pogosta centrs ir Rogovka, bet vēļ ir divejas lelōkōs apdzeivōtōs vītas – Dekteri un Rasnupļi – Žogotas. Pogostā ir divi azari – Mozazars un Pujatu azars, ari vairōkas upes, nu tōm lelōkō ir Iča, kas ītak Aivīkstē. Pogosta teritorijā sasateik Lubōna leidzanums ar Burzovas pauguraini, dēļ tō pogosta teritorijā ir lela reljefa atškireiba. Augstōkō vīta ir Pujatu garais kolns (181,3 metri vērs jyuras leimeņa), zamōkō vīta ir Ičas upes krostūs aiz Kapiņu (96,2 metri vērs jyuras leimeņa). Nautrānu pogosts ir bogōts ar skaistom dobas ainavom un interesantim objektim. Pogostā ir Opiņku piļskolns ar Valna olu, Valna vai Malna pādu, Caunīšu un Cepleišu grōvi, kas nav lobīkōrtōti apskates objekti, bet dabiskas dobas ainavas. Vēļ vīna bogōteiba – vītvōrdi, kas sasaglobōjušīs nu paaudzes uz paaudzi, tūs var apsavērt kartē. Pogosta teritorijā ir 39 ceļa krysti, vairōkas pīmiņas vītas īvārojamim nūvodnīkim Lyuzinīkūs, Dekterūs, Rudukūs un Pujatūs, jo Nautrānu pogostā dzymuši un dzeivōjuši vairōk nakai 50 Latgolas kulturas un sabīdriskī darbinīki – mōkslinīki, literati, ari goreidznīki. Vyszynomōkī ir Andryvs Jūrdžs, Pīters Miglinīks, Ontons Kūkojs un Pīters Jurciņš. Jūs vysu četru atdusas vīta ir Desetnīku kopu kalneņā. Pīmiņas vītas nacionalajim partizanim ir Cysovkā un pi Nautrānu vydusskūlas. Daudz par īvārōjamom personeibom un Nautrānu pogosta vēsturi var izzynōt Nautrānu nūvodpētnīceibas muzejā, bet par latgalīšu volūdu un literaturu – Latgalīšu rokstu volūdas un kulturvēstures metodiskajā centrā. Latgaliskū kulturu pīdōvoj baudeit ari Nautrānu kulturas noms-sporta halle, kur nūteik tautas muzykantu saīts “O, bļaka”, “Rogovkas dzejas voga”, Pīterdīnas pasōkums un cyti latgaliski pasōkumi. Rogovkas centralō byuve ir Nautrānu Vyssvātōkōs Jaunovas Marijas Bezvaineigōs Ījimšonas Romas katōļu bazneica. Bet Rogovkas pareizticeigūs bazneicas āku var apsavērt Reigā, Latvijas Etnografiskajā breivdobas muzejā.” Vēļ jōpībylst, ka visi teksti kai kartē, tai stendā ir Nautrānu izlūksnes formā, par tū ka vītu nūsaukumi dzeivoj vītejā tautas volūdā un teik nūdūti nu paaudzes uz paaudzi.
Arvīds GĻAUDA
AUTORA foto
Komentāri