Mundri soļo pa planētu 2023. gada janvāris. Pēc smaga darba – Jaungada uzrunas tautai – Latvijas galvenie vadoņi Levits un Kariņš nu pelnīti atpūšas. Vienkāršā tauta, piesātinājusies ar vadoņu svētku uzrunām, atgriezusies pie ikdienas rūpēm – domā, vai pietiks ziemai sarūpētās malkas; vai “Maximā” nav atlaižu; vai pastnieks laikus atnesīs pensiju; kuram lūgt, lai iztīra ceļu līdz lauku viensētai, par kuru pagasta priekšnieks aizmirsis… Vārdu sakot, parastu, politiķu mazliet apmulsinātu un ziemas pārsteigumiem nesagatavotu latgaliešu parastas ziemas rūpes. Vienkāršajiem pārsteigumiem, kas šogad ziemā sagaida Latvijas iedzīvotājus, jāpievieno politiski izdomātie un no augšas Latvijas patriotu ieteiktie. Liekas, ka šie patrioti naktīs neguļ – stāv nacionālo vērtību sardzē (piemēram, latviešu valodas, kurā viens otrs patriots, starp citu, runā gramatiski nepareizi). Taču Dievs ar viņiem. Dzīve katram no mums katru dienu liek priekšā diezgan sarežģītus uzdevumus un izdzīvošanas jautājumus: kādam jātaupa malka, kādam nepietiek pensijas, lai nopirktu maizi vai mazmeitai palīdzētu. Gads jauns, bet problēmas katram no mums tās pašas, kas bija vakar un aizgājušajā gadā kopumā. Kā uz mielēm aug elektrības cena, tātad palielinājusies arī citu preču vērtība… Ziemas galvenie svētki politiķiem nebija pārāk saldi. Piemēram, pār prezidentu klājas nākamo šī amata kandidātu ēna. Un, lai gan prezidenta kungs no visas sirds centās nebojāt Saeimas deputātiem, kuri viņu pārvēlēs/nepārvēlēs, garastāvokli, viņam pagaidām nav stingras pārliecības, ka viņš tiks ievēlēts uz nākamo termiņu. Bet ko tauta? Es domāju, ka tautai ir vienalga. Egila Levita priekštece Vaira Vīķe-Freiberga diezgan bieži apmeklēja provinci, bet Levits dod priekšroku savai pilij un flīģelim, kas pirkts par bargu naudu… Galvaspilsētas žurnālisti, gatavojoties prezidenta vēlēšanām, centīgi meklē Levita valdīšanas pozitīvās puses. Taču jūtamu rezultātu tam pagaidām nav. Un diez vai arī būs. Varbūt mūsu Latvijā viss ir tik brīnišķīgi, ka nemaz nevajag meklēt nekādus baltos/melnos plankumus ne valsts pārvaldē, ne prezidenta darbībā? Atbildes uz šo jautājumu nav un nebūs. Saeimas deputātu valdošajam vairākumam viss ir labi tā, kā ir. Un valdībai ir izdevīgs tāds prezidents, kurš neko nepārvalda. Un cita prezidenta mums arī nebūs, jo viņu ievēl nevis tauta, bet niecīga politiķu saujiņa. Lai gan šī saruna te ir nevietā. Līdz izrādei “Prezidenta vēlēšanas” vēl tālu. Turklāt Saeimu, kas ievēl prezidentu, tauta nevar ietekmēt… Vārdu sakot, nav nejaušība, ka varas partijas tik stingri turas pie Latvijā noteiktās prezidenta un Saeimas vēlēšanu kārtības pēc partiju sarakstiem. Starp citu, vai mēs zinām, cik Latvijā ir partiju, bet galvenais – cik šajās partijās biedru, kuri patiešām darbojas? Ir tādas partijas, kur divu roku pirkstu pietiktu, lai saskaitītu. Taču tā jau ir nākamo vēlēšanu tēma. Šodien tautai jādomā pavisam par kaut ko citu: kā apmaksāt apkures rēķinus, kā atrast darbu, kā nopirkt pārtiku utt. Bet pats galvenais jautājums – kā izdzīvot tāda bezdarba un tādu algu apstākļos. Starp citu, par algām. Nesen televīzijā dzirdēju informāciju par vidējo algu Latvijā. Diezgan pieklājīga. Tikai neviens mums nav teicis, ka tāda tā ir, pateicoties ierēdņu armijas lielajām algām. To daudzums palielinās, īpaši ministrijās, komitejās, inspekcijās un citās iestādēs, ko aizpilda dažāda veida elitei (galvaspilsētas un valdības) pietuvinātie ierēdņi. Ak un vai! Kaut kāds pesimistisks komentārs man sanāca. Domāju, ka tas nav nejauši – aiz loga ziema, auksti, atmosfēra nav iepriecinoša ne Latvijā, ne pasaulē. Karojam, karojam… Vai salstam. Jaunā gada pirmajā nedēļā redakcijā bija iegriezusies rēzekniete Valentīna I. Viņa lasa mūsu avīzi kopš 1968. gada. Apsveica Jaunajā gadā, pastāstīja par savām nedienām. Pēc tam sāka atvainoties: “Ko tad es te sūdzos? Ir taču Ziemassvētki! Dievs vienmēr man ir palīdzējis, pat visgrūtākajos laikos.” Vai vienkāršajiem ļaudīm mēdz būt labi, priecīgi laiki? Tas ir atkarīgs arī no mums. No mūsu attieksmes pret radiem, tuvākajiem un tālākajiem kaimiņiem, nepazīstamiem garāmgājējiem. Lai Jaunajā gadā šī attieksme būtu labvēlīga un piepildīta ar mīlestību!
Māra NIZINSKA
Komentāri