Anda Skrindževska stāsta: “Rīgā ieguvu augstāko izglītību un bibliogrāfa specialitāti. Tobrīd mūsu zemītes galvaspilsētā bibliotēku darbinieki bija ļoti pieprasīti, jāteic, gandrīz visi varējām palikt darbā Rīgā, bet… Dzīve uz akmeņiem… Nevarēju iedomāties, ka putnu dziesmu vietā būs pilsētas sabiedriskā transporta dūkoņa, ka naktīs pilsētas apgaismojums liegs saskatīt zvaigznes. Vēlējos strādāt mazpilsētā. Izpētīju darba iespējas Madonā, bibliotēkā patika, bet nebija iespējas rast dzīvesvietu. Aizkraukle manu sirdi nepavisam neuzrunāja. Atbraucu uz Viļāniem. 1976. gadā pilsētas bibliotēka nebija vienkārši bibliotēka. Tā bija Rēzeknes rajona centrālā bibliotēka, tika meklēts tieši bibliogrāfs, piedāvāja dzīvokli. Viss, ko cilvēkam vajag, – darbs un jumts virs galvas. Savā darbā bija jāspēj orientēties ļoti daudzos drukātos izdevumos, darbos, patika konsultēt cilvēkus dažādos jautājumos, interesants bija laiks, kad seniorus apmācījām rīkoties ar datoru, internetu. Skrupulozi bija jāizpēta dažādas publikācijas, veidoju un popularizēju publikāciju apkopojumus dažādās tēmās, sevišķi patīkami bija veidot novadpētniecības materiālu apkopojumus par Viļāniem un viļāniešiem.”
Pilnu tekstu lasiet “RV” 27.06.2023.
Iveta DIMZULE
AUTORES foto
Komentāri