Ko gan pilskalns ir piedzīvojis gadsimtu garumā? Gan skaisto pili kalna virsotnē, gan noburto princesi, gan Ordeņa brāļus, gan nemiera vējus, arī zaļumballes līdz rītausmai. Cik daudzi te kalnā ir atzinušies viens otram mīlestībā, pirmais skūpsts un pirmais izlaiduma valsis. Atrodoties kalna virsotnē, vajag aizvērt acis un sajust, ko stāsta Mākoņkalna dzīvais Gars. Pati Daba ikvienu piepilda ar savu beznosacījuma Mīlestību, katrs akmens slēpj sevī dzīvas atmiņas. Vasaras saulgrieži ir īpašs laiks, kad cilvēks un pati daba saplūst vienotā veselumā, kad dabā viss ir spēcinošas enerģijas un dzīvības piepildīts.
TIE BIJA BRĪNIŠĶĪGI SVĒTKI!
Kur debesis ar zemi saskrien kopā, kur mākoņi peld pa koku galotnēm roku rokā, kur katra atbalss ir tik tuva un īsta, – tā vieta ir tik tīra un šķīsta, tā vieta ir tūkstošiem gadu sena un simtiem soļu ieta un neizzināta. Šī vieta ir sensenais Mākoņkalns. Kalns, kas slēpj sevī daudz brīnumu un patiesus dzīves notikumus. Saku lielu paldies visiem, kuri 17. jūnijā atrada laiku un atnāca, atbrauca uz Volkenberga pils svētkiem Mākoņkalnā. Pats kalna sencis, dzīvais Gars sveicināja tuvus un tālus ciemiņus.
Komentāri