Pēteris pastāstīja, ka viņam ir radies konflikts ar patversmes dežurantu, kurš viņu nebija laidis iekšā patversmē, kad bija atnācis pēc savām darba drēbēm: “Jā, mēs neesam tā gaišākā sabiedrības daļa, neesam mācījušies ētikas skolā. Taču arī mēs, patversmes iemītnieki, esam cilvēki. Dežurants palaiž rokas un draud mums. Viņš ir vienīgais patversmes darbinieks, kurš tā uzvedas. Viņam nav tiesību uz mums apsaukāties. Lai Arbidāns to dežurantu nomaina vai risina šo problēmu! Patversmes vadītāja man norādīja, ka tās ir tikai mūsu nesaskaņas un “rīvēšanās”. Vai tad mēs atrodamies bārā, kur kašķējamies? Dežurants atrodas darbā, tā ir valsts iestāde, un es tās klients. Teicu, ka mani šokē tāda atbilde, kā to var teikt iestādes darbinieks? Daudzi iemītnieki ir neapmierināti, taču viņi klusē, baidās, ka patversmes režīms kļūs vēl stingrāks. Mūs neapmierina, ka patversmē laiž tikai noteiktās stundās: ja atnāci 15 vai 20 minūtes vēlāk, tad stāvi laukā vējā, lietū vai salā. Mums saka, ka jāplāno savs laiks. Bet ja laukā tā stāv trīs četri cilvēki? Vai tad kāds nevar mūs ielaist? Un mēs nemaz nevaram piedalīties pilsētas pasākumos – ne Jaungada svinībās, ne Līgo svētkos, ne apmeklēt koncertus, jo patversmē pēc pulksten astoņiem vakarā mūs nelaiž. Kāpēc, ja dežurants tur sēž augu diennakti? Zinu, ka katras pašvaldības patversmē ir savi iekšējie noteikumi. Vai nevar cilvēciskāk pret mums izturēties? Tāda brīvu cilvēku kontrole ir absurds!” sašutis Pēteris.
“DAUDZI NEAPMIERINĀTI, BET KLUSĒ”
Nesen “Rēzeknes Vēstu” redakcijā vērsās kāds Rēzeknes patversmes iemītnieks – Pēteris (uzvārdu neminēsim ētisku apsvērumu dēļ).
Komentāri