Viņa tika sumināta šaurā paziņu un radu lokā kafejnīcā “Palladium”, kas atrodas Rēzeknes Ziemeļu rajonā, kur dzīvo gaviļniece. No pašas jubilāres teiktā, viņa ir Škinču dzimtas atvase, kura piedzima Jāņa Čakstes prezidentūras laikā. Broņislavas dzīves gājums sākās Latgalē, Stoļerovas pagasta Stopanu sādžā, daudzbērnu ģimenē, kur viņa bija jaunākā starp diviem brāļiem un trim māsām. Viņas vecāki – vienkārši strādnieki, tāpēc viņiem nācās grūti pabarot, apģērbt un izskolot sešus bērnus. Tādēļ jau no mazotnes Broņislava tika radināta pie darba. Atmiņās uzpeld ganu gaitas pie turīga saimnieka. Tad ceļš kājām uz Stoļerovas skolu. Nemanot, piepalīdzot vecākā brāļa sievai, tika apgūts šuvējas arods. Varas maiņa: padomju okupācija, karš, vācu okupācija, kas beidzās, ienākot padomju varai. Neko sliktu vai labu par šo laiku Broņislava nevēlas teikt, jo ir visādi gājis un ļaudis tika sastapti dažādi. Bet dzimtā puse un mājas nekad netika atstātas likteņa varā. 16 dzīves gadi Broņislavai aizritēja, dzīvojot un strādājot Ludzā. Tad labākas dzīves meklējumos pārcēlās uz Rēzekni. Ilggadējs darbs šūšanas ateljē. Piepelnīšanās šujot mājās vakaros. Turpat Rēzeknē sastapts arī nākamais vīrs un bērnu tēvs, kurš tolaik strādājis meliorācijā. Lūk, tā viņa no Škinčas kļuva par Bautri. Dažus gadus pirms pensijas Broņislava ir pastrādājusi arī Rēzeknes slaukšanas iekārtu rūpnīcā. Viss mūžs pavadīts ar Dievu sirdī. Pat tagad, esot cienījamā vecumā, laiku pa laikam tiek mērots ceļš uz Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāli. No jauna iegūto Latvijas valsts neatkarību viņa sagaidīja jau kā pilntiesīga pensionāre. Visa Broņislavas tagadējā bagātība ir divi dēli, vedeklas un mazmeita. Jo abi brāļi un māsas ir sen kā viņsaulē, bet jaunie izklīduši kur kurais… Nu jau paliek 10 gadu, kā Broņislava Bautre ir Rēzeknes LNB TO biedre un Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiāles (tagad Rēzeknes Pielāgotās literatūras bibliotēkas-informācijas centra) kliente. Cilvēks, kurš dzimis reizē ar valsti, ir spēka un ticības pilns. Bet mēs no savas puses vēlam Broņislavai veselību un vēl daudzus saulainus dzīves gadus.
Jau simtgades skaitlis
Tavu mūžu ir skāris
Ar smagu roku
Un skopajiem glāstiem.
Vēl atmiņas kavējas
Pie tā, kas ir bijis,
Jo tavs mūža saturs
Jau koriģēts ticis.
Bērnos un mazbērnos
Ir atstāts viss labais,
Kas paaudzēm krāts
Un neaizskarts glabāts.
Rūdolfs LINUŽS
Komentāri