“Pirms 96 gadiem šajā dienā latvju puikas un meitenes cēlās un gāja kaujās pār Latviju. Bija izcīnīta pirmā, lielā uzvara pār naidnieku, kas tika padzīts no Rīgas. Man ir gods pārstāvēt ne tikai Zemessardzes 2. novadu, bet arī 9. kājnieku pulku, kas pirms 96 gadiem cīnījās gan par Rīgas, gan par Latgales atbrīvošanu,” teica pulkvežleitnants E. Kopeika, aicinādams pieminēt un ar klusuma brīdi godināt tos karavīrus, kuri krita Latvijas atbrīvošanas cīņās 1919. un 1920. gadā, Otrajā pasaules karā, Barikāžu laikā, arī mūsdienās, atrodoties misijās ārzemēs. Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Viņa Ekselence Jānis Bulis, uzrunādams klātesošos, norādīja, ka brīvības cīnītāji vienmēr būs kā iedegtas lāpas, kas paceltas augšup, lai visi redzētu, ka jāmīl mūsu valsts — Latvija. Par kritušajiem karavīriem aizlūdza gan bīskaps Jānis Bulis, gan Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo draudzes virspriesteris Viktors Teplovs. Klātesošos uzrunāja Rēzeknes domes deputāts Jānis Krišāns, Valsts Robežsardzes koledžas direktors pulkvedis Arvīds Liepiņš, Daugavas Vanagu pārstāvis Kaspars Balodis un brīvprātīgais Andreo Monfa no Katalonijas. Noslēgumā pie obeliska tika nolikti ziedi.
Aija ZUJA
AUTORES un Eduarda UTĀNA foto
Komentāri