Laikam ritot, mainās tehnoloģijas, taču avīze vēl aizvien nav iedomājama bez iespiedēja, un pats profesijas nosaukums atklāj tās būtību: tas ir cilvēks, kurš iespiež grāmatas vai avīzes.
Iespiedēja profesijas pirmsākumi meklējami tālā pagātnē. Jau Senajā Ķīnā bijuši meis-tari, kuri no apdedzināta māla izgatavoja “kustīgus vārdus”. Pirmie grāmatu iespiedēji parādījās 15. gadsimtā, pirmo iespiešanas darbgaldu izgudroja Johans Gūtenbergs Vācijā. 1564. gadā pirmo iespiesto grāmatu “Apustulis” Krievijā izlaida iespiedējs Ivans Fjodorovs, kuram uzstādīts piemineklis gan Maskavā, gan Ļvivā.
Arī pirmā avīze “Galvaspilsētas vēstnesis” iznāca Ķīnā VIII gadsimtā. Tās iespiešanai izmantoja dēlīšus, kuros iegrieza hieroglifus, tos pārklāja ar tušu un veidoja nospiedumus.
Eiropā pirmā iespiestā avīze iznāca Francijā, Strasbūrā.
Tādi, lūk, interesanti fakti. Katrā valstī, katrai avīzei sava vēsture. “Rēzeknes Vēstīm” šogad aprit 80 gadi, un arī mūsu avīzei gadu gaitā nācies piedzīvot dažādus notikumus, pārmaiņas un jauninājumus, pārvarēt daudzas grūtības.
Jau rakstījām, ka kopš februāra beigām tipogrāfijas pakalpojumus “Rēzeknes Vēstīm” sniedz Rīgas uzņēmums “Mūkusala”. Atskatoties vēsturē, atcerēsimies, ka 1994. gadā mūsu avīzi sākām drukāt tolaik jaunajā un modernajā tipogrāfijā “Latgales druka”.
“Rēzeknes Vēstu” galvenā redaktore Māra NIZINSKA 1994. gada 14. decembra numurā rakstīja:
“Mūsu avīžu iespiešanas līmenis tuvojas tam, kāds tas ir valstīs ar augsti attīstītu poligrāfijas rūpniecību. Iespiedmašīnas, datorus un citu tehniku mums uzdāvināja Norvēģijas Karalistes valdība. Līdzīgas ir tikai Amerikas kontinentā, Japānā, Eiropas valstīs. Pateicoties norvēģu uzņēmēja Enebaha kunga enerģijai un uzstājībai, tika īstenots projekts, kas ļāva Latvijā izveidot jaunu, modernu poligrāfijas uzņēmumu. Savukārt Saeimas deputātam, uzņēmējam Jānim Urbanovičam, kā arī Viktoram Reblim jāpateicas par to, ka jaunā tipogrāfija mājvietu rada nevis Valmierā vai Jelgavā, bet Latgalē. Valsts tipogrāfijas direktors Marks Bruzgulis nenobijās ņemt savā paspārnē spēcīgu konkurentu.
Nepilnos septiņos mēnešos Rēzeknes tipogrāfijas pagalmā pacēlās praktiski jaunas, visām tehnoloģiskajām prasībām atbilstošas ēkas. Mūsu poligrāfisti brauca mācīties pāri jūrai un turpina apgūt jaunas zināšanas Norvēģijas un Somijas speciālistu vadībā. Bet mūsu avīzei jāizaug līdz astoņām lapām, jo drukāt četras nav iespējams. Tā nu mēs, mazo avīžu kolektīvi, iesoļojam jaunā ērā!”
Pirmajā “Rēzeknes Vēstu” numurā, kas bija iespiests tipogrāfijā “Latgales druka”, bija publicētas nelielas intervijas ar toreizējo uzņēmuma direktoru Leonīdu Poikānu, mārketinga nodaļas vadītāju Vadimu Gili, preses centra (?) vadītāju Aleksandru Kovaļeviču, kā arī ar iespiedēju Jāni Niperu, kura viss darba mūžs saistīts ar poligrāfiju. 7. martā Jānis Nipers svinēs 70 gadu jubileju. “Latgales drukas” atklāšanas dienā Jānis Nipers “Rēzeknes Vēstīm” stāstīja:
“Esmu strādājis gan ar augsto druku, gan ofsetiespiedumu. Nu būs jaunas iekārtas. Divas nedēļas mēs praktizējāmies Zviedrijā. Kopā ar mani jaunas iemaņas apguva “vecās” tipogrāfijas darbinieki Ēriks Orlovskis, Genādijs Čerņecovs, Dagmāra Abramova. Brauciens bija ļoti lietderīgs. Daudz iemācījāmies, arī piedaloties drukas iekārtu montāžā kopā ar zviedru un norvēģu speciālistiem. Iespiešanas ātrums, salīdzinot ar mūsu mašīnām, milzīgs – 15–20 tūkstoši eksemplāru stundā.”
Jā, 30 gados daudz kas mainījies! Mūsu avīze izaugusi lappušu ziņā, taču tirāža, tāpat kā citām, sarukusi… Starp citu, avīzes “Rēzeknes Vēstis” tirāža 1994. gadā bija 18 542 eksemplāri (10 104 krievu valodā, 8438 – latviešu valodā). Tas, par ko 90. gados poligrāfijas speciālisti stāstīja ar sajūsmu, nu jau novecojis un kļuvis nederīgs. Bet Jānis Nipers palika uzticīgs savai profesijai gandrīz 50 gadus.
Gaļina MASLOBOJEVA
Komentāri