“Es pats esmu no Jūrmalas, kaugurietis, piedzimis un uzaudzis pie jūras, starp Lielupi un jūru. Nu jau daudzus gadus mana dzīve paiet starp divām pilsētām – Jūrmalu un Rīgu. Dzeju sāku rakstīt jau skolas gados, kādā trešajā ceturtajā klasītē. Mana latviešu valodas un literatūras skolotāja Māra Cukure bija tā, kura man ieaudzināja interesi par dzeju un arī par prozu, vēsturi, folkloru, dabu. Viņas mudināts, sāku rakstīt arī savus pirmos stāstiņus un dzejolīšus. Ieguvu arī godalgotas vietas jauno literātu konkursos, saņēmu uzaicinājumu uz Jauno rakstnieku nometni “Aicinājums”. Vēlāk nāca vidusskolas gadi, tad man bija tāds pārmaiņu laiks, nolēmu, ka nerakstīšu nekad vairs. Mana profesija ir arhivārs, esmu beidzis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. Gadus desmit nerakstīju vispār, bet tad notika tā, ka 2013. gadā piedzīvoju operāciju, pēc kuras divus gadus nevarēju iziet laukā no mājas. Šajā laikā es atsāku rakstīt, un dzejoļus publicēju portālā draugiem.lv, neuzskatot, ka tā ir dzeja.
“SNIEDZ CILVĒKIEM TO GAIŠUMU, KO DIEVS TEVĪ IR DEVIS”
13. maijs. Pļavās ielijis pieneņu zelts, ābeles raisa savas maigās ziedlapiņas, dabā viss zaļo un plaukst, – tieši tik skaistā laikā Viļānu pilsētas bibliotēka aicināja dzejas mīļotājus uz pasākumu “Saulstari ābeļziedos”, lai iepazītos ar dzejnieku Nauri Gekišu un viņa daiļradi.
Komentāri