Šī ziņa izskanēja portālos un laikrakstu pirmajās lappusēs, un daudzi to uztvēra ļoti nopietni, saredzot tajā panaceju un brīnumlīdzekli bērnu glābšanā. Manuprāt, tas ir absurds, ko LĀB un viena nevalstiska organizācija paziņo publiski, vispirms neizdiskutējot ar nozares profesionāļiem — narkologiem, psihiat-riem, psihologiem, sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar atkarīgajiem pusaudžiem un viņu ģimenēm. Katras lietas īsto būtību un šīs problēmas iespējamos risinājuma ceļus vislabāk zina tikai profesionāļi, kuri ikdienā saskaras ar šo problēmu bērnu un pusaudžu vidū. Arī man ir pieredze, zināšanas un savs redzējums, kā būtu jārisina šī atkarības un vielu lietošanas izskaušana, pasargājot mūsu bērnus no atkarības formēšanās. Kā ārsts narkologs strādāju kopš 1983. gada. Mācījos narkoloģijas klīniskajā ordinatūrā, vairāk nekā 25 gadus esmu sertificēts veselības aprūpes speciālists, esmu apguvis zināšanas psihiatrijas kursos, izglītojies un papildinājis zināšanas atkarīgo psiholoģijā, vairāk nekā 10 gadus strādāju ātrās palīdzības brigādes sastāvā Rīgā, Maskavā, Ļeņingradā, Harkivā, Rēzeknē. Esmu pieredzējis un redzējis visu, sākot no pirmā narkotiku apreibuma līdz kapu kopiņai, no “ar mani (vai manu bērnu) tas nenotiks…” līdz nereālai sāpei pie zārka: ”…ja es to būtu zinājis…”, “kas to varēja padomāt…” Mans redzējums un piedāvājums, lai jaunatne nekļūtu atkarīga no narkotikām un neietu bojā, ir vienkāršs un nepelnīti novārtā atstāts.
1.
Steidzami skolās jāatjauno 2003. gadā likvidētais priekšmets “Veselības mācība”.
2.
Visiem skolēnu vecākiem ir jānoklausās kurss par atkarību izraisošo vielu iedarbību uz cilvēka, it sevišķi bērna organismu.
3.
Pašvaldību un valsts līmenī jāturpina izstrādāt un ieviest dzīvē pasākumu kompleksi, kas mainītu sabiedrības attieksmi pret alkoholu, visa veida smēķēšanu un narkotiskām vielām.
4.
Darbam ar pusaudžiem, kuri smēķē, lieto alkoholu un narkotikas, jāveido multidisciplināras komandas, kuru sastāvā obligāti jāiekļauj narkologi, psihiatri, psihologi, sociālie darbinieki, policija. Jāatbalsta nevalstisko organizāciju aktivitātes.
5.
Ja ir atkārtotas narkotiku lietošanas gadījumi un mēs jau konstatējam atkarību, tad pusaudzim jānodrošina izvēle saņemt ārstēšanos, rehabilitāciju, noteiktu sociālo palīdzību, tajā skaitā palīdzība jāsaņem visai ģimenei. Ja runājam par pusaudža dzīvības glābšanu, tad jāpieņem lēmums par izolāciju no degradējošas sabiedrības daļas un terapijas ietvarā gan jāveic ārstnieciskā un sociālā rehabilitācija, gan jārealizē motivācijas kursu programma.
6.
Valstiski ir jābūt ārkārtīgi piesardzīgiem, diskutējot par kriminālatbildības noņemšanu no pusaudžiem. Noņemot kriminālatbildību un neliekot pamatakcentus uz profilaksi, ārstēšanu, motivācijas programmām, neveidojot multidisciplināras komandas darbam ar pusaudžiem un viņu vecākiem, sabiedrība sagaidīs šīs sērgas nekontrolētu uzliesmojumu ar bērnu un pusaudžu nāves gadījumiem. Vecāki! Atsakieties paši no cigaretēm un alkohola jebkurās dzīves situācijās. Jūsu attieksmes piemērs ir garants jūsu bērnu veselībai un nākotnei. Jūsu bērnu liktenis ir JŪSU rokās.
Ar cieņu
ārsts narkologs Jāzeps KORSAKS
Komentāri