Es lūdzu
J. Urbanoviču
dalīties savās domās par to. – Es esmu saistīts ar “Rēzeknes Vēstīm” vismaz 40 gadus. Turklāt ne tikai kā lasītājs, bet arī kā autors, kā cilvēks, par kuru rakstīja. Avīzei ir jubileja, tāpēc pats par sevi saprotams, ka vajadzīga laba, pamatīga dāvana. Es padomāju, pakonsultējos, pajautāju cilvēkiem, kas viņiem patīk un kas nepatīk. Rezultātā neienāca prātā nekas labāks, kā atkārtot eksperimentu – sarīkot stāstu konkursu “Labs cilvēks”. Nav obligāti stāstīt par tiem, kuri dzīvo blakus šobrīd, var atcerēties kādu, kurš palicis jums atmiņā un pozitīvi ietekmējis jūsu likteni. Kam tas viss vajadzīgs? Tagad mūsu dzīvē ir daudz negatīvā, daudz problēmu, mēs runājam pārsvarā par sliktām lietām. Paskatoties internetā – “TikTok”, “YouTube”, “Facebook”, “Telegram”, “Instagram”, ir skaidri redzams, ka vispopulārākie ir tie blogeri, kuri kaut ko apsmej, no kuriem plūst negatīvā enerģija. Pozitīvais tik ātri un labi neizplatās. Tas nav kliedzošs, tas ir kluss un pieklājīgs. Labestībai nav dūru, tā nevienu neaizvaino. Labajam nepiemīt agresija, tāpēc tā ir maz. Bet ir! Tieši tāpēc tāds konkurss, tāda kā labestības pote, varētu notikt ik pēc desmit gadiem. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, “Rēzeknes Vēstis”, tāpat kā citus reģionālos laikrakstus, lasa vairāki cilvēki uzreiz, avīze iet “no rokas rokā”. Un ne tikai tāpēc, ka nav naudas, lai gan tā ir tiesa – avīzi var iedot palasīt citam. Arī šajā procesā ir kaut kas labs – kad tu fiziski dod otram cilvēkam avīzi, tu ar viņu vismaz pasveicinies. Var arī parunāt. Diemžēl tagad tāds laiks, kad cilvēki biežāk tiekas nevis kāzās, bet kapusvētkos. Cilvēkiem trūkst iespēju būt kopā, trūkst kopīgu svētku, kā bija agrāk. Cilvēki vairs nedodas cits pie cita ciemos, dodot priekšroku pavadīt laiku pie televizora. Turklāt “televizors” tagad katram kabatā. Nav vairs tā, kā agrāk, kad visa ģimene sapulcējās vienā istabā, lai noskatītos un apspriestu kādu raidījumu. Tāpēc, kamēr ir avīze, tā var kalpot kā iemesls komunikācijai. Protams, mūsu konkursa mērķis ir grāmatas izdošana. Par tās autoriem kļūs “Rēzeknes Vēstu” ieinteresētie lasītāji – gan tie, kuri lasa avīzi tagad, gan bijušie, gan nākamie, kuriem avīzi izlasīt iedod kaimiņš. Tā var veicināt cilvēku komunikāciju. Pieņemsim, kāds izlasīs stāstu par labu cilvēku un nodomās: mans kaimiņš arī ir labs cilvēks, iešu uz redakciju un pastāstīšu par viņu vai uzrakstīšu vēstuli. Vēstule – tas vienmēr ir kaut kas īpašs, sava veida dokuments. Lai uzrakstītu vēstuli, vajadzīgs laiks, jāapkopo domas, jānoskaņojas, jāpaņem balta lapa… Es zinu, ka mūsu iepriekšējais projekts bija labs. Tie, kuri nenopirka grāmatu uzreiz, pēc kāda laika nāca un jautāja: “Vai tev nav palicis kāds grāmatas “Mans laikabiedrs” eksemplārs?” Es braucu tur un tur, mani ļoti lūdza atvest šo grāmatu. Ceru, ka mūsu iecere īstenosies un mēs spēsim izdot jaunu grāmatu par mūsu laikabiedriem, un ka tā būs ļoti interesanta.
Uzmanību! konkurss!
UZRAKSTI UN IEGŪSTI GADA ABONEMENTU!
Dārgie lasītāji! Šodien mēs izsludinām jaunu konkursu “Labs cilvēks”, kas kļūs par īpašu dāvanu avīzes 80 gadu jubilejā.
Katrs no mums dzīvē ir saticis cilvēkus, kuri nedomājot palīdz citiem, iedvesmo ar savu paraugu, padara apkārtējo pasauli labāku. Mēs esam pārliecināti, ka tādu cilvēku ir daudz arī mūsu reģionā. Pastāstiet par viņiem! Aicinām jūs rakstīt mums par labiem, gaišiem cilvēkiem. Tie var būt jūsu kaimiņi, draugi, kolēģi vai nepazīstami cilvēki, kuru labie darbi nedrīkst palikt nepamanīti. Mums ir svarīgi ne tikai lieli varoņdarbi, bet arī vienkārša, ikdienišķa cilvēcības izpausme, kas padara pasauli labāku un gaišāku. Labāko stāstu autori un varoņi saņems īpašu dāvanu – avīzes “Rēzeknes Vēstis” gada abonementu. Taču tas nav viss: jūsu stāsti var kļūt par jaunas grāmatas, ko mēs plānojam izdot, pamatu. Jūsu vārdi var kļūt par liela un svarīga stāsta par labestību un pazemību, par īstu mūsu novada labo darbu hronikas daļu. Lai piedalītos konkursā, savs stāsts
līdz 18. novembrim
jānosūta redakcijai pa elektronisko pastu:
vai
(var arī pa pastu) vai personīgi jāatnes uz redakciju (Atbrīvošanas aleja 104, 2. stāvs). Noteikti norādiet savu kontaktinformāciju, lai mēs uzvaras gadījumā varētu ar jums sazināties. Mēs ar nepacietību gaidām jūsu stāstus un ticam, ka tie sasildīs daudzu cilvēku sirdis. Lūgums neaprobežoties ar “diviem vārdiem”, bet pastāstīt par cilvēku sīkāk, pievienot fotogrāfijas.
Ar cieņu –
Marina TETARENKO,
avīzes “Rēzeknes Vēstis” galvenā redaktore
Komentāri