Līvija Smirnova (Rikava):
– Pļaut jau bērnībā iemācīja tēvs ar māti. Tajā laikā nekādu tehniku nedeva. Sienu lielajās sovhoza pļavās neļāva pļaut. Lai saknapinātu savai gotiņai kaut kur sienu, tika appļautas visas grāvmalas, mežmalas, krūmāji, ceļu maliņas. Tas nekas, ka zālīte bija drusciņ ar smiltīm, bet tad jau nebija tik pieputējusi kā tagad. Zirdziņš vai kājāmgājējs lielus putekļus nesacēla. Lai veiktos pļaušana, vispirms vajag izkapti labi un pareizi sagatavot. Ar nesagatavotu izkapti nav ko pļavā darīt. Par savu izkapti diemžēl nevaru sacīt, ka tā ir pieregulēta pēc visiem likumiem. Gluži tāpat kā modernajām pļaušanas ierīcēm, tāpat arī izkaptij regulējams augstums. Ja pareizi sataisīsi, tā ņems līdz pašai zemītei. Pati māku izkapti ielikt kātā, iztecināt un nedaudz pieregulēt. Šī man ir vecā izkapts. Uzskatu, ka vecais metāls ir daudz izturīgāks, nebīstas akmentiņu. Ir novērots, ka mūsdienu metāls gan pa brīžam gluži kā sviests. Tagad neko jau dižen nepļauju, tikai pa druskai kādā vietā nezāles, jo ar izkaptiņu var piekļūt pie katra krūma, katra akmens, zem katra zara. Ar moderno tehniku ir šķēršļi. Izkapts tomēr ir labākais, kas mums no senčiem ir palicis.
Pilnu tekstu lasiet “RV” 03.09.2024.


Komentāri