Reiz sen senos laikos… Nē, reiz senos jaunības laikos bijām braša kompānija, kas, neskatoties uz to, ka valdīja padomju laiks, Ziemassvētkos gājām čigānos. Un Rikavas pagasta Mihalkās, Uršuļsku mājās, allaž tikām uzņemti jo silti.
Zināju, ka tagad Uršuļsku mājās saimnieku vairs nav, taču gribēju pārliecināties, vai maz mājas palikušas, tādēļ devos uz Mihalkām, uz ciemu pāris kilometru attālumā no Rikavas. Diemžēl Uršuļsku mājām klāt netiku. Ceļam priekšā pamatīgi vārti, visapkārt iespaidīgs žogs. Zemīti nopircis aizjūras kaimiņš — zviedrs. Meliorētā zemē izaudzējis mežu. Un tagad 40 gadus par šo zemes gabalu mūsu valsts nesaņems nevienu centu nodokļos. Skumji…
Skumji uz garāmgājējiem un braucējiem lūkojas arī palikušās minimājiņas, kas uzceltas kādreiz Mihalku cūkkopības kompleksā strādājošajiem.
Mājiņām nebija ne priekšnama, ne labierīcību. Ienācējs uzreiz nokļuva mazītiņā virtuvītē, pārējās divas istabiņas nebija neko lielākas, bet cilvēki priecājās arī par šādu mitekli. Arī te vairs nav neviena dzīvotāja!
Iveta DIMZULE
AUTORES foto
PILNU TEKSTU LASIET “RV” 15.06.2017.
Komentāri