Kāds no Kivleņu iedzīvotājiem teic, ka vietas nosaukums cēlies no latgaliskā vārda kiulini (kūleņi), jo no lielā kalna varējis mest kūleņus. Tagad šis kalns, no kura kā uz delnas kādreiz bija pārskatāmas apkaimes iedzīvotāju daudzās mājas, noslēpies branga meža skavās. Iespējams, vietas nosaukums radies no uzvārda, pieļauj cita iedzīvotāja, stāstot, ka netālajos Veczosnas kapos atrodams apbedījums, uz kura izlasāms šis vārds. Jo ar uzvārdiem ir tā: kāda dzimta plaukst un zeļ, kāda — ar laiku pazūd. Tāpat kā ciemi. Nevienam nav noslēpums, ka mūsdienu lauki paliek tukšāki, un bieži gadās, ka par kādreiz apdzīvotu vietu stāsta tikai nosaukums kartē un iznīcībai atstātās mājas. Par Kivleņiem to gan nevar teikt: te dzīvo stipras ģimenes, kas daudz un čakli strādā. Tāpēc savulaik šurp ceļš bija atvedis pat eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, bet par šo notikumu nedaudz vēlāk. Domājams, Kivleņu vārds tuvā nākotnē izskanēs daudz biežāk, jo vietējo iedzīvotāju
Marijas
un
Jāņa GUDEĻU ģimene
(attēlā)
plāno pievērsties tūrisma nozarei. Redzēt te ir ko: Jānis nupat atjaunoja smēdi, kurā kādreiz strādāja viņa vectēvs, tad tēvs. Tagad kalēja lakta ir kārtībā — ej un kal!
Aija MIKELE
Eduarda UTĀNA foto
Komentāri