Tērpusies 20. gadsimta sākuma jūgendstila modes tērpā, iejutusies muižas kundzes tēlā, Ruta tūristiem izrāda muižas ēku, tās ekspozīcijas, parku, par visu stāstot tā, ka vari klausīties un klausīties. Un kā gan citādi, ja ar muižu ir saistīta visa viņas dzīve! “Es te visu zinu! Mani vecāki strādāja Maltas sovhoztehnikumā, un mēs dzīvojām vecajā muižas mājā, tur bija dzīvoklis. Ap muižu bija zināms katrs stūrītis. Pēc Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas absolvēšanas kā keramiķe aizbraucu prom, jo nolēmu, ka Latgalē vairs nedzīvošu. Strādāju pie Siguldas. Tad apprecējos, vīrs bija no Lūznavas, un nu atgriezos atpakaļ. Mēs trīs gadus dzīvojām Lūznavas muižas bēniņu istabā, jo padomju laikā ar dzīvokļiem bija problēma. Vīrs kā jaunais speciālists bija izmitināts tur. Mums tur piedzima meitiņa. 24 gadus nostrādāju tehnikuma dienesta viesnīcā. Kad to slēdza, strādāju arī Rēzeknes tehnikumā, tad darbu man piedāvāja muižā. Nekur tā Lūznava nelaiž prom! Tagad gan dzīvojam divu kilometru attālajā Gudeļu ciemā, tur mums ir sava saimniecība,” stāsta Ruta Polovinkina. Par to, kas muižā tiek piedāvāts tūristiem, kā arī par citiem darbiniekiem – nākamajā “RV” numurā.
Aija MIKELE-STRUŠELE Eduarda UTĀNA foto
Komentāri