Dekšāres pagasta Čeveru ciema iedzīvotāja Zinaīda RIMŠA priecājas par visām puķēm, sākot no pirmajām pavasara vēstnesēm – sniegpulkstenītēm līdz pēdējām rudens dārzos ziedošajām krizantēmām. Īpašā sajūsmā seniore ir par jāņuzālēm un to reibinošo smaržu. Patīk arī rozes, taču stirnām tās patīkot vēl vairāk. Tiklīdz parādās pumpuri, nelūgtās viešņas visus notiesājot ar gardu muti. Pagājušajā vasarā pirmo reizi izdevies puķes nosargāt un ieraudzīt, kādas tās ir. Pašlaik Zinaīdas ģimenes zemnieku saimniecības “Zelta kalns” siltumnīcās krāšņi zied dažādu šķirņu tulpes un narcises, ap 4000 sīpolpuķu. Par tām rūpējas dēls Artūrs, vīrs Viktors un, protams, pati Zinaīdas kundze. “Saimniekot šeit, vecās fermas vietā, sākām pirms gadiem 20. Tepat netālu ir manas dzimtās tēva mājas. Dzīvojām Varakļānos, es strādāju par pavāri, vīrs – termists (darbs ar metāliem). Bet vienmēr biju sapņojusi par dzīvi laukos. Pārdevām mājiņu pilsētā, un nu jau labu laiku dzīve rit šeit. Sākumā audzējām cūkas, vēlāk – zemenes, bet pēc tam uzcēlām siltumnīcu un nodarbojamies ar stādu un puķu audzēšanu. Sējam tomātus, gurķus, papriku utt. Tulpes pārdodam jau gadus piecus, šogad mēģināsim arī neļķes un lizantes audzēt. Braucam uz tirgiem, un cilvēki pie mums brauc. Mūsu galvenais virzītājspēks un darbonis ir dēls. Viss ir uz viņa pleciem. Meita dzīvo Rīgā un neko daudz palīdzēt nevar. Mēs ar vīru tikai piepalīdzam. Tomēr jau esam gados, kad darbs vairs neiet tik ātri uz priekšu. To, ko agrāk izdarīju vienā dienā, tagad spēju tikai trijās. Reizēm saku: viss, vairs nepalīdzēšu. Taču, kā nāk pavasaris, tā jau gaidu, kad tik ātrāk varētu sākt rušināties. Tas jau laikam asinīs iegājis. Dēls zināšanas puķu audzēšanā ieguvis pašmācības ceļā – no žurnāliem, interneta, daudz viņam devis draugs Juris Švarcs. Artūram ir viegla roka, viņš iesēj, un viss padodas, tas ir ļoti svarīgi,” stāsta saimniece. Jautāta par sievietes laimi, viņa atbild, ka nevar nedz ļoti žēloties, nedz ļoti lielīties, jo neesot neko īpašu dzīvē sasniegusi. “Neteikšu, ka rožaina dzīve, bet es esmu apmierināta. Ar vīru esam kopā jau gandrīz 60 gadus. Mums ir labi bērni, kuri mūs atbalsta un palīdz. Varbūt tikai nepiepildīta vēlēšanās – gribētos mazbērnus. Bet, no otras puses, ja padomā, tagad kara laiki, nav stabilitātes, dzīvo šai dienai, nezini, kas būs rīt. Tas ir liels risks,” saka Zinaīdas kundze un visām sievietēm novēl veselību un saticību ģimenē, ko nevar nopirkt par naudu.
Ilze SONDORE
AUTORES foto
Komentāri