Maskošanās tradīcijas ir ļoti senas un nāk no tāliem laikiem. Un joprojām, arī 21. gadsimta cilvēku sabiedrībā tās ir nozīmīgas un interesantas. Visām tautām viņu senajās kultūras tradīcijās dzīvo daudzveidīgi, noslēpumaini, neikdienišķi masku tēli. Maskas mūs sasaista ar citu pasauli, ļauj sazināties ar senču un dabas gariem. Maskošanās mērķis ir palīdzēt pārvarēt krīzes brīžus, atjaunoties, iegūt spēku. Maskotie tēli mājai un tajā mītošai saimei nes svētību, veselību, aizsardzību, nodrošina auglību un ražu, izdošanos darbos. Gan maskoto uzņemšana, gan paša tērpšanās kādā tradicionālā masku tēlā dod to, kas svarīgs ikvienam visos laikos un laikmetos. Arī latviešu kultūrtelpā maskām un maskošanās tradīcijām ir ļoti nozīmīga vieta. Mūsu nacionālā bagātība ir gan daudzveidīgie dažādo novadu tautas tērpi un dziesmas, gan arī dažādie masku gājieni, maskoto izdarības un arī pašu maskoto ļaužu nosaukumi. Latvijā to ir vairāk nekā 70 – čigōni, vastlāvji, kōzu čigani, ķuļi, budēļi, ķekatas, kurcumi, miežvilki, galenkas, dādi, tatari, kaitys, spokstiņi u. c. Daudz kas no maskošanās tradīcijas pēdējos gados jau apgūts un atgūts, rekonstruējot dažādas maskoto grupu darbības no teicēju pierakstiem. Bet daudz ir arī vēl nezināmā, meklējamā un pētāmā. Arī masku tradīciju festivālam ir nozīmīga vieta šīs tradīcijas uzturēšanā, kopšanā un ieinteresētības vairošanā. Tiks realizēta daudzveidīga programma. 2024. gada festivāls norisināsies, pievēršot lielāku uzmanību Latgales novada maskošanās tradīcijām. Par plānotajām aktivitātēm jautājām Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājam
Andrim Kapustam
, kurš 1. decembrī bija ieradies Viļānu kultūras namā uz organizatoru sanāksmi.

Komentāri