Iecere piepildījās! Nu jau trešo gadu 4. maija rītā naglieši ar darbarīkiem dodas pie tautas nama, lai turpinātu apzaļumošanas darbus. Pagasta pārvalde jau iepriekš noorganizēja daiļdārznieka konsultāciju, nopirka dažādus stādiņus — skujenīšus, spirejas, ceriņus, hortenzijas. Atlika vien lielais stādīšanas brīdis. Pašiem par patīkamu pārsteigumu talcinieku saradās ļoti kupls pulks! Pats jaunākais dalībnieks Andrejs, kuram tikai pieci gadiņi, sparīgi atsoļoja ar lāpstiņu uz pleca. Vecākais — Staņislavs, kuram jau astoņdesmit otrais gads, ar lāpstu uz pleca nāca cienīgā un svarīgā solī. Kopumā veroties, tāds neliels stūrītis vēl tikai iekopts, taču ar kādu mīlestību! Tas kopā darbošanās mirklis ir tik svarīgs, tik jauks. Citam ir izjūtas, kurā vietā kas jāstāda, citam ir padoms, kā pareizi jāstāda, savukārt citam ir spēks izrakt prāvas dobes. Lai lustīgāka un raitāka strādāšana, meitenes spēlēja akordeonu. Sirdis pildīja lepnums un līksme par paveikto. Mūsu Nagļi skaistāki top! Lai viss mūsu stādītais plaukst, zaļo un zied, vairojot pasaulē mieru, saticību un mīlestību! Kāds patiess prieks piepilda apziņu, ka esi savu zaļo mīļo Latviju padarījis vēl zaļāku, skaistāku. Tas ir pilnīgs pretstats tām izjūtām, kas satrauc sirdi ikreiz, kad “Panorāmas” titros aizslīd kārtējā ziņa par mūsu zemes “izdaiļošanu” ar baiso kara tehniku. Pēc stādīšanas — Baltā galdauta svētki. Visi pulcējāmies tautas namā pie balti klāta garā galda, lai baudītu lielo svētku kliņģeri un pašceptos pīrāgus. Mūsu pagasta pārvaldes jaunā vadītāja Dace Stikāne ņēma rokās ģitāru, Anita Mičule — akordeonu, un, rau, dziesmu kamolītis jau ripot aizripoja! Dziedot “Pi Dīveņa gari goldi”, nodomāju, ka arī pie cilvēkiem reizēm ir gari galdi, kur gribas pakavēties vēl un vēl, jo visapkārt jūtama labestība un paša Dieva klātbūtne.
Anna BALEIŠA
Komentāri