Ik pa brīdim šī frāze liek mums paskatīties uz savu pilsētu bez rožainām brillēm. Un tad jo spilgtāk izgaismojas “inovācijas”, kas nav viennozīmīgi uztveramas. Lūk, mūsu pilsētas zaļā rota. Ik pa laikam kādam tā traucē, tad nu, taisnas līnijas velkot ielu renovācijas projektos, to mūsu zaļo draugu, gluži viena alga, bērzs tas, liepa vai goba, noraksta malkā, vai arī ozolam maktenus zarus nemākuļi “arborē” tā, ka apkaltušie stumbeņi gadiem ilgi rotā jūsu ielu un bērniem kļūst par bīstamu izklaides vietu: vilina rāpties kokā un pasēdēt uz šī zara. Bet koks taču ir dzīvs. Tās ir pilsētas plaušas. Pie tā var pieglausties un spēku rast. Svelmainā laikā tas pavēni dod, zem tā lapotnes no lietus var paslēpties. Diemžēl vairs ne skaistās Rēzeknes pieturās. Kāpēc mēs nemīlam kokus? Kāpēc darām tiem pāri? Re, ņemam un savu ziņojumu pie stumbra piespraužam. Kāpēc?
G. KODEILA
Autora foto

Komentāri