18. augustā Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs tika uzaicināts uz raidījumu “Krustpunktā”. Intervijas laikā viņš aktualizēja tēmas par Rēzeknes attīstību un izaicinājumiem, ar kuriem saskaras ne tikai mūsu pilsēta, bet arī Latgales reģions.
Publicējam būtiskākās tēzes no stundu garās sarunas.
Politiskā uzticība.
Vairākkārtēja ievēlēšana liecina, ka atbalsts nav nejaušība, bet komandas darba rezultāts un pārmaiņas pilsētā, ko iedzīvotāji var novērot ikdienā. Investīcijas attīstībai. Ieguldījumi uzņēmējdarbības infrastruktūrā piesaista privātos investorus un veicina ekonomikas izaugsmi. Bez investīcijām nav iespējams celt labklājības līmeni un attīstīt ražošanu. Ilgtermiņā šie ieguldījumi atmaksājas – pilsētā ienāk arvien vairāk naudas, un mēs plānojam turpināt šo kursu.
“SPA nav ražotne”.
Vai tiešām? Tūrisms ir viena no Latvijas ekonomikas stratēģiski svarīgajām nozarēm, kas būtiski veicina pakalpojumu eksportu, nodarbinātību un reģionālo attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati apliecina – nozare turpina stabili augt un ir ceļā uz pilnīgu atgūšanos. Sabiedriskajos medijos izplatītie apgalvojumi, ka SPA nav “ražotne”, ir maldinoši. Rekreācijas centrs ir neatņemama projekta sastāvdaļa, kas paredz arī viesnīcas būvniecību ar investoru ieguldījumiem aptuveni piecu miljonu eiro apmērā. Projekts ir stratēģisks solis tūrisma attīstībā – tā mērķis ir palielināt tūristu plūsmu, pagarināt viņu uzturēšanās ilgumu un stiprināt vietējo ekonomiku. Šis mērķis skaidri noteikts arī Latvijas Tūrisma attīstības stratēģijā.
Rekreācijas centra mērķauditorija.
Saskaņā ar Rekreācijas centra biznesa plānu aptuveni 80 % klientu būs Latvijas iedzīvotāji, bet 20 % – viesi no Lietuvas un Igaunijas; projekts ir daļa no plašāka attīstības plāna, kas aizsākās ar “Gora” būvniecību un pilsētas teritorijas attīstību.
Izaicinājumi rekreācijas centra projekta realizācijas laikā.
Projekta realizācijas laikā pašvaldībai nācās saskarties ar daudziem izaicinājumiem – gan Covid-19 pandēmija un sarežģītā ģeopolitiskā situācija pasaulē, gan arī dažādu politisko spēku ietekme uz projekta īstenošanas gaitu. Īpaši būtiski bija tas, ka projekta realizācijas laikā tika veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas liedza īstenot sākotnēji izstrādāto ideju pilnā apjomā. Tas radīja nepieciešamību pārskatīt projekta mērķus un aktivitātes, pielāgojoties jaunajiem nosacījumiem. Neskatoties uz minētajiem šķēršļiem, pašvaldība turpināja darbu pie projekta, meklējot risinājumus un kompromisus, lai saglabātu galveno ieceres būtību un nodrošinātu iespējami lielāku ieguvumu sabiedrībai.
Pašvaldību attīstības iespējas.
Starta pozīcijas pilsētām atšķirīgas, lai izlīdzinātu iespējas, vajadzīgs valsts atbalsts, projektu finansēšanas nosacījumi.
Bezmaksas sabiedriskais transports.
Tas palielina pasažieru skaitu (aptuveni par 60 %), nodrošina maršrutu saglabāšanu un pašvaldībai neizraisa būtisku papildu finanšu slogu, jo zaudējumi, kas rodas no tukšu autobusu uzturēšanas, tāpat ir jāsedz pašvaldībai. Tādējādi bezmaksas braukšana ne tikai padara sabiedrisko transportu pieejamāku iedzīvotājiem, bet arī uzlabo tā efektivitāti un pamatotību.
Finanšu izlīdzināšana.
Taisnīgs mehānisms, kas nodrošina pamatfunkcijas visām pašvaldībām; Latgale ir neatņemama Latvijas daļa, nav “sveša”.
Valsts stratēģijas trūkums.
Nav skaidra valsts attīstības plāna, kas ietekmē naudas sadali un reģionu attīstību.
Pašvaldības darbinieku skaita optimizācija.
Pašlaik Rēzeknē pašvaldības aparāts ir relatīvi pārlieku liels – ap 8 % pretstatā vidējiem 6 % citviet Latvijā. Tas liecina par pārmērīgu administratīvo slogu un neefektīvu resursu izmantošanu. Optimizācijas mērķis ir izveidot efektīvāku un dinamiskāku pārvaldes struktūru, kas spēj ātrāk pieņemt lēmumus, kvalitatīvāk sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem un samazināt administratīvos izdevumus, tādējādi atbrīvojot līdzekļus pilsētas attīstībai un sabiedrībai svarīgām investīcijām.
Sabiedrisko mediju “īpaša” attieksme.
Pēdējos gados vērojama īpaši pastiprināta uzmanība no sabiedrisko mediju puses, tomēr ne vienmēr informācija tiek atspoguļota korekti un līdzsvaroti.
Latgales potenciāls.
Reģionam ir bagāta daba, kultūras mantojums un daudzveidīgas tūrisma iespējas, kas rada pamatu ilgtspējīgai attīstībai. Tomēr, lai Latgale kļūtu pievilcīgāka apmeklētājiem un ekonomiski spēcīgāka, jāiegulda vairāk pūļu infrastruktūras uzlabošanā, vietējo uzņēmumu atbalstā un kvalitatīvu pakalpojumu attīstībā. Svarīgi ir meklēt alternatīvus risinājumus investīciju piesaistei – veicināt publiskās un privātās partnerības, aktīvāk izmantot Eiropas Savienības fondu iespējas, kā arī radīt labvēlīgu vidi jauniem uzņēmējiem un inovatīviem projektiem.
Komentāri