— Kad ģimenē visi aizrāvušies ar sportu, izvēles laikam nebija?
— Jā, izvēles man nebija. Sporto vecmamma, mamma, tētis, vecākais brālis un arī es. Sākumā man tas nepatika, jo laikā, kad citi bērni skraidīja pagalmā, man katru dienu bija jāiet uz treniņiem. Profesionāli tam pievērsos 10 — 11 gadu vecumā, sāku piedalīties sacensībās. Bērnībā mazākajās grupās bija ļoti labi panākumi, visu laiku guvu pirmās vietas. Tad man pamatīgi sakāpa galvā, ka es varu, un es intensīvi, centīgi trenējos. 16 — 17 gados man tas jau iepatikās un nebija vairs piespiedu kārtā.
Ilze SONDORE
Foto no Alevtīnas personīgā arhīva
PILNU TEKSTU LASIET “RV” 10.10.2017.
Komentāri