Vecāko klašu grupā
2. vietu
ieguva
Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas komanda “Rēzekne”
, piedāvājot vienkopus informāciju par visām vispārizglītojošajām skolām Latvijā (atrašanās vieta, eksāmenu rezultāti, skolēnu skaits, mācību valoda u.c.). Balvā — 300 eiro komandai un 150 eiro skolotājam. Datu analīzi un savu ideju izstrādi skolēni uzsāka jau 1. martā. Kopumā hakatonā piedalījās 28 komandas no 19 Latvijas skolām jaunāko (1. — 9. klase) un 36 komandas no 28 skolām vecāko (10. — 12. klase) klašu grupā. Fināla pasākumā 29. martā LMT Galvenajā birojā sacentās 14 komandas — septiņas jaunāko un septiņas vecāko klašu grupā. “Publiskās pārvaldes datu pieejamība atvērtā veidā ir viena no e-pārvaldes politikas prioritātēm 2014. — 2020. gada attīstības plānošanas periodā. Atvērtie dati sniedz iespēju vēl efektīvāk un plašāk, piemēram, pētniecībai, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšanai, kā arī sabiedrības līdzdalībai, izmantot publiskās pārvaldes digitalizācijas ieguvumus. Tāpēc skolēnu izglītošana par jaunu digitālo risinājumu izstrādi atraktīva hakatona veidā ar iespējām pašiem programmēt un radīt jaunus e-pakalpojumus ir būtiska ceļā uz visaptverošu pārvaldes un tautsaimniecības digitalizāciju,” atzīst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Elektroniskās pārvaldes departamenta direktors Uģis Bisenieks. Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) valdes loceklis Rojs Dauburs uzsver: “Ir jāatzīst, ka vairāk nekā 200 jauniešu no dažādām Latvijas vietām, startējot LATA hakatonā, īsā laika sprīdī — 24 dienās — ir ne tikai radījuši aizraujošus, laikmetīgus datu projektus, bet arī ieguvuši prasmes, kas viņus ievilina nākotnes sabiedrības izaicinājumu risinājumos. Hakatona norise atklāja, ka mums ir daudz gudru jauniešu, daudz radošu pedagogu. Mūsu pienākums ir viņiem parādīt ceļu.” Vairāk par hakatonu var uzzināt
https://lata.org.lv/skolas2019
. Atvērtie dati ir brīvi pieejama bezmaksas informācija bez atkalizmantošanas ierobežojumiem, kuru var rediģēt un automatizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām. Atvērto datu pieeju var attiecināt uz visu informāciju, kuru valsts iestāde publicē Latvijas Atvērto datu portālā, piemēram, publiskiem reģistriem un valsts informācijas sistēmu publiskajām daļām, pētījumiem, statistiku, tabulām utt. Pieejas pamatā ir ideja, ka informācija sabiedrībai ir jānodod tādā formā, lai to varētu apstrādāt.
Ieva VĪTOLIŅA
(Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija)
Komentāri