Mēs dziedāsim, mēs dziedam — par savu Latviju, par savu Latgali, dziedam ar lielu un mazu koru balsīm, dziedam ikdienā un svētkos. Arī tādos kā bērnudārza “Varavīksne” jubileja. Šim dārziņam — 50. Cik mazo…
Latvijas dzimšanas dienas svinībās 18. novembrī Viļānu kultūras namā konkursa “Gada cilvēks 2015” nominācijā “Novadnieks” tiks godināts Viļānu pareizticīgo dievnama celtniecības iniciators Jurijs Kuzmins.
Rīt Viņa Eminencei Jānim kardinālam Pujatam jubileja. Tie, kuriem ir laime pazīt šo gaišo, cēlo un reizē tik vienkāršo cilvēku, noteikti īpaši pieminēs viņu savās lūgšanās, vēlot vēl daudzus gadus būt kopā ar mums,…
Lāčplēša dienā Viļānos tika prezentēts foto un dzejas albums “Latgales sirdspuksti”.
Rēzeknē Lāčplēša dienā lāpu gājienā no pieminekļa “Vienoti Latvijai” līdz Miera ielas kapiem kuplā pulkā piedalījās zemessargi, robežsargi, policisti, jaunsargi, skolēni u.c. Miera ielas kapos pie obeliska Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem notika piemiņas brīdis.…
Šogad robežsargu profesionālie svētki atzīti valstiskā līmenī: grozot likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, 7. novembris pasludināts par Robežsargu dienu. Šajā dienā tiek godināti robežsargi, kuri nodrošina valstiski svarīgu funkciju izpildi — katru…
Ar rakstnīka i grōmotu izdevēja Vladislava Lōča vōrdu ir cīši saisteita latgalīšu kultura pyrms-kara 20. godusymta 20.–30. godūs i okupaciju laikā Daugavpilī, Latgolā, Latvijā, taipoš Rītumu trymdas godūs breivajā pasaulē. Jō nūpalni nav pōrvērtejami…
Tys ir stōsts par seņ myužeibā aizgōjušu inteligentu lauku sīvīti, munu ļūti attōlu radineicu Genovefu Ragausi , kuras saknes meklejamas Rykovas pogosta Uguļovas cīmā. Jei dzymuse 1919. godā, mōcējōs Rykovas skūlā, pēc tam īsastōja…
Svātdīn, 8. novembrī, Rēzeknes Augstskūlā nūtyka Rēzeknes Latgalīšu kulturas bīdreibas ōrkōrtas sapuļce.
11. oktobrī Baļtinovā nūtyka Danskovītes (Anitas Ločmeles) lugu grōmotas “Ontans i Anne” attaiseišonas svātki.
2016. goda “TĀVU ZEMES KALENDARS” kulturas ziņu laseitōjim atgōdynoj: “ 29. janvarī pyrms 120 godim Pīterpilī dzymuse Rēzeknes pedagoge un Latgolas teatra aktrise ANTONINA TUČA (dzim. Viļuma; 1896 — 1981). Dūmoju, ka skūlōtōju Tuču…
⇒ Vaļdeišona myusim stōsta, ka krīze veiksmeigi pōrvarāta un ekonomika aug. Mes, vīnkōršī mērsteigī, redzim, ka aug viņ bezdorbs, nūdūkli, cenas… Kū padareisi — izsolkušais seitō nasaprūt. ⇒ Kurynōtōjs sasiļdeja telpas. Nūvoda prīkšnīceiba jū lomoj par…
