– Vai toreiz, 90. gadu beigās, domāji, ka “A-Europa” pastāvēs tik ilgi?
– Nē, noteikti nē. Bet uztvēru visu ar lielu atbildību, jo “Austrumeiropas” piemērs, kur viss jaunības maksimālisma un lielas pašpārliecības dēļ sabruka kā kāršu namiņš, neļāva pret visu to, kas notiek vēlreiz, attiekties bezatbildīgi. Uzskatīju, ka man tiek dota otra iespēja, kuru vajag izmantot ļoti racionāli un pareizi.
– Kurš bija pirmais brīdis, kad saprati, ka esat kļuvuši patiešām populāri?
– 1999. gada beigas un 2000. gada sākums, kad dziesma “Tuvumā tālumā” un “Jūrmala” sāka skanēt no visiem stūriem.
– Kā, tavuprāt, “A-Europa” spējusi saglabāt savu aktualitāti?
– Pateicoties melodijai. Mana mūzika runā sirds valodā. Manās dziesmās, šķiet, viss organiski saplūst kopā – ritms, kuru atpazīst dvēsele, sajūtas, kas atbalsojas ikvienā cilvēkā. Liekas, esmu atradis īpašo noti, kas apvieno cilvēkus un pārvērš dziesmu daļā no viņa personīgā stāsta.
– Mūzikas industrija pēdējo 25 gadu laikā ir ļoti mainījusies. Kā raksturotu grupas muzikālo attīstību? Kas ir mainījies tavā skatījumā uz mūziku?
– Pirmkārt, mūzikas tirgus ir ļoti piesātināts. Ir ļoti daudz dažādu izpildītāju un grupu, daudz viendienīšu. Tagad dziesmas radīšanai nav nepieciešamas lielas studijas, lieli resursi un laiks. Dziesmu var radīt un laist pasaulē mājas apstākļos. Jebkurš var sevi pamēģināt šajā nozarē. Konkurence ir milzīga. Kādam var veikties un vari nokļūt uz viļņa. Bet vai spēsi uz tā noturēties un nenoslīksi šajā industrijas okeānā, tas ir cits jautājums. Bet, ja runa ir tieši par “A-Europa”, tad visas nākamās dziesmas pēc albumiem “Tuvumā tālumā” un “Tici sapnim” ir aranžētas, balstoties uz pēdējo gadu mūzikas stila un skanējuma tendencēm. Dziesma “Kad tevis nav”, “Tu un es”, “Hei, mazā” – tas ir svaigs grupas skanējums.
– Kā raksturotu savus klausītājus – vai mainījusies auditorija?
– Iet gadi, mainās sejas, pilsētas, koncertzāles, bet mani klausītāji ir patiesi, atvērti, labsirdīgi, dzīvespriecīgi un mīļi cilvēki.
Pilnu tekstu lasiet “RV” 07.11.2025.
Komentāri