Luka Berti, kurš dzimis un audzis Itālijas pilsētā Florencē, bet tagad uz dzīvi apmeties Kopenhāgenā, kopš 2013. gada vairākkārt apmeklējis Latviju un fotografējis Kurzemes, Vidzemes, Zemgales, mazāk Latgales dabu, cilvēkus, mājas, ieliņas, baznīcas. Taču mākslinieks izstādes atklāšanā teica, ka viņš plāno atgriezties Latgalē, jo to viņš nav vēl labi iepazinis. Viņu saista tā senatnība, kas vēl mūsos mīt, kā arī etnogrāfiskais un antropoloģiskais efekts, kas jāsaglabā kā mantojums, tāpēc viņš savā topošajā grāmatā iekļaus veselu nodaļu, kas stāstīs par Latgales reģiona etnogrāfiju. Protams, viņš cer te sastapt cilvēkus, kuri viņam palīdzēs realizēt šo projektu. Luka Berti ģimene Florencē pazīstama kopš 14. gadsimta. Savu dzimtas ciltskoku viņš iepazinis kopš bērnības. Berti senču vidū bijuši arī daži aristokrāti, bet mūsdienās tas vairs nav svarīgi, smaida Luka Berti. Izrādās, Itālijā pastāv tradīcija, ka katrai ģimenei ir izveidots savs ciltskoks, ja tāda nav, tad ar baznīcas grāmatu palīdzību var izpētīt ģenealoģiju līdz pat viduslaikiem, Luka stāsta. Kad aplūkosiet izstādē redzamās fotogrāfijas, pievērsiet uzmanību tam, ka katras fotogrāfijas lejas daļā redzams spiedogs — viena otrai pretī divas lauvas, virs kurām — zvaigznītes. “Tas ir mūsu ģimenes ģerbonis, kas ņemts no kāda mūsu senča kapavietas. Interesanti ir tas, ka blakām atrodas renesanses filozofa, rakstnieka Nikolo Makjavelli (1469 — 1527) kaps. Mans sencis un filozofs bija labi draugi,” stāsta Luka Berti. Vēl Luka pastāsta, ka viņa vecvec…vecmāmiņa bijusi sarkanmate, kura nākusi no ziemeļiem, tāpēc, kas to lai zina, varbūt viņa dzīslās rit arī vikingu asinis, mākslinieks saka. Luka Berti fotografējis arī Norvēģijā, Somijā, Dānijā, Igaunijā, vārdu sakot, valstīs, kas apkārt Baltijas jūrai. “Man kā itālim ziemeļnieki šķiet eksotiski. Lai cik tas interesanti neizklausītos, gan Baltijas valstu, gan Skandināvijas cilvēki ir ļoti interesanti ar savu neordināro mentalitāti, ko neatradīsi Itālijā,” Luka Berti saka. Vēl jāpiebilst, ka šo interesanto izstādi var aplūkot
līdz 23. janvārim
.
Aija ZUJA


Komentāri