“Mani nosauca par godu vecvecmāmiņai Tatjanai, kura dzīvoja Silmalas pagasta Ružinas pusē. Bija tā, ka vecvecmamma (mammas vecmamma) tajā laikā pirms manas piedzimšanas ļoti slimoja. Kad piedzimu, mani nosauca viņas vārdā. Bet vecvecmamma vēl nodzīvoja ilgus gadus, tikai pērn aizgāja mūžībā 89 gadu vecumā. Vecvecmāmiņai Tatjanai bija tikai triju klašu izglītība. Viņa kara laiku piedzīvoja, strādāja kolhozā. Bija ļoti labsirdīgs cilvēks. Viņa bija ļoti saprotoša, vienmēr mani atbalstīja. Un viņa dziedāja! Protams, tolaik viņai nebija iespējas profesionāli mācīties. Arī viņas dēlam, manam vectēvam, ir skanīga balss un muzikālā dzirde. Arī viņas māsa joprojām dzied mājās,” Tatjana stāsta.
Pilnu tekstu lasiet “RV’ 26.01.2024.
Komentāri