Šogad Latgaliešu kultūras gada balvai “Boņuks 2025” bija izvirzīti 155 pretendenti! Žūrija balvai nominēja 30 personības, notikumus un aktivitātes, bet balvu saņēma desmit labākie. Balvas “Boņuks” saņēmēju vidū ir arī rēzeknieši –
domubiedru grupa “Nezināmā Rēzekne”
(attēlā).
Šie darbīgie pilsētplānošanas, arhitektūras, kultūrvēstures un etnogrāfijas pētniecības entuziasti Rēzeknē darbojas jau astoņus gadus. Viņi pēta interesantus faktus par pilsētu, rīko lekcijas, ekspedīcijas, talkas, putnu vērošanas pasākumus un iedrošina sabiedrību paust savu redzējumu. Viņi īsteno dažādas iniciatīvas Rēzeknē, kas uzlabo vietējo vidi un izglīto sabiedrību. Pērn notika vairākas ar Latgali un latgalisko saistītas lekcijas/pasākumi, ko organizēja “Nezināmā Rēzekne”. “Paļdis par nūvērtējumu, par breineigū kūpā byušonu kai šudiņ, tai vysod, paļdis, ka asam īraudzeiti. Itei bolva ir zeime, ka myusus redz un dzērd un nūvērtej myusu dorbus un īguļdējumu,” teica “Nezināmās Rēzeknes” entuziasti.
- Balvu “Boņuks” saņēma arī latgaliešu folkloras pārrakstītāja Anna Putāne;
- ilggadējā Latgales vēstniecības “Gors” valdes locekle Diāna Zirniņa;
- latgaliešu kultūras un literatūras kopēja Edeite Laime;
- folkloras kopas “Grodi” albums “Sudrabu smeldama”;
- grupas “Bruoli i Muosys” albums “Na pādejais”;
- Daugavpils teātra aktrise Kristīne Veinšteina;
- Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī;
- “LSM Bērnistaba” latgaliski;
- Nautrānu kultūrtelpa.
Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināta
Ruta Cibule
– kultūras darbiniece, Ziemeļlatgales tradicionālās kultūras sargātāja, projektu vadītāja un kultūrvēstures pētniece. 2025. gada simpātijas balvu “Žyks” ieguva grupas “Bruoli i Muosys” albums “Na pādejais”.
Pasākumā klātbija arī Valsts prezidents
Edgars Rinkēvičs
un kultūras ministre
Agnese Lāce
, kuri godināja Latgali un tās cilvēkus savās uzrunās. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs teica: “Vasali Latgolā! Labvakar visā Latvijā un visur, kur klausās un skatās šo ceremoniju! Aprit jau astoņpadsmit gadi, kopš mēs visi svinam Latgales kultūras svētkus. Kopš izcilākie no izcilākajiem saņem “Boņuku”. Bet šī ceremonija ir īpaša. Tajā ir gan prieks par paveikto, gan nedaudz smeldze par Jāni Streiču. Par izcilu Latvijas režisoru, mākslinieku, aktieri, bet arī izcilu latgalieti. Jānis Streičs, savulaik runājot par filmu “Cilvēka bērns”, par Boņuku, teica, ka viņš Boņukā ir atstājis mazliet kaut ko no sevis, un es domāju, to mēs varam just. Boņuks – tas ir kārtīgs Latgales simbols. Tas ir mazliet spītīgs. Ļoti zinātkārs. Ļoti jestrs. Dažreiz palaidnīgs. Bet ļoti jauks tēls. Patiesību sakot, ja mēs kādreiz dotu kultūras balvu par izcilu mūža ieguldījumu, tā varbūt pienāktos arī Bonifācijam Paulānam. Lai arī kino tēlam, bet tomēr tam, kas iedvesmo un iemieso mūs, visus latviešus un latgaliešus. Es gribu īpaši teikt, ka šī ir arī tā diena, kad mēs šeit Rēzeknē, Latgalē, Latvijā domājam un runājam par mums visiem. Par spēcīgu Latviju. Par spēcīgu Latgali. Par mūsu kultūru un tās saknēm. Un “Gors” ir ne tikai kultūras celtne vai ēka, bet tas ir mūsu – gan Latvijas, gan Latgales, gan Rēzeknes – kultūras simbols. Tā ir vieta, kur domāt, priecāties un stiprināt mūsu saknes. Tā ir vieta, kur vienmēr mēs varam mācīties cits no cita, mācīties par sevi un paši iedvesmoties tālākiem darbiem. Tādēļ šeit, Latgales un, nebaidos teikt, arī Latvijas kultūras sirdī, varam droši teikt: “Gors” ir, bija un būs Latgales kultūras sirds. Un, atrodoties Rēzeknē, Latgalē, atcerēsimies, ka Latgalē sākās arī Latvija. No austrumu robežas sākās Eiropas, Latvijas un Latgales kultūras telpa. Sargāsim to, stiprināsim to, lolosim to un mēs visi būsim stiprāki!”
Aija MIKELE-STRUŠELE
“RV” foto
Komentāri