Sakstagalā līdz 19. gs. vidum bija valsts muiža, kuras daļu īpašuma pēc dzimtbūšanas atcelšanas pārdeva brīvlaistajiem zemniekiem, kuri vēlējās uzsākt savu saimniekošanu. Tā brīvlaistie Jānis un Stanislavs Trasuni kopā ar savām ģimenēm no Prezmas pārcēlās uz dzīvi Sakstagala Kolnasātā. Saimniekošana brāļiem padevās, un Kolnasātā abu ģimenēm kļuva par šauru. Jānis Trasuns savu daļu pārdeva brālim Stanislavam, bet pats nopirka sev citu īpašumu. Tā no 19. gs. otrās puses Kolnasātā saimniekoja Stanislavs Trasuns (katoļu garīdznieka, politiķa, klutūras un sabiedriskā darbinieka Franča Trasuna tēvs) kopā ar savu kuplo ģimeni, kurā bija septiņi dēli. Laika gaitā Stanislavs Tra-suns izveidoja lielu, stabilu saimniecību, ar kuras esamību rēķinājās visa tuvākā apkārtne. Tika paplašināta saimnieciskā darbība un māja, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām. Muzeja krājumā ir 1923. gadā uzņemtā tagadējā muzeja memoriālās mājas fotogrāfija, kas vēsta par laiku pirms 100 gadiem. Trasunu dzimtai ir bijis svarīgi iemūžināt ne tikai cilvēkus, kuri viesojās Kolnasātā, bet arī māju, kurā tie viesojās. Tā ir neatsverama laika liecība un vecākā memoriālās mājas fotogrāfija, kāda ir muzeja krājumā. Izmantojot minēto fotogrāfiju, var pētīt guļbūves tradīcijas, vidi. Tā kā fotogrāfijā ir Trasunu dzimtas pārstāvji, tad var pētīt un noskaidrot cilvēkus, kuri konkrētajā reizē bija viesojušies Kolnasātā, kā arī 20. gs. 20. gadu modes tendences. Fotogrāfija stāsta par laiku un cilvēkiem, kuri dzīvoja un apmeklēja Kolna-sātu. Šoreiz mūsu uzdevums bija (atzīmējot fotogrāfijas simtgadi) pievērst uzmanību tieši mājai, tās vizuālajam izskatam. Fotogrāfijā ir ietverta arī cita informācija, kas var noderēt kā pētīšanas materiāls. It kā viena fotogrāfija, bet cik daudz informācijas un pētīšanas iespēju tajā. 100 gadi tomēr ir ieviesuši zināmas izmaiņas. Vislielākās pārmaiņas ir notikušas vidē. Fotogrāfijā mēs redzam, ka Trasunu mājai blakus ir audzis bērzs un no ceļa puses pagalmu ir nodalījis žogs, kā arī kādreiz mājai ir bijis niedru jumts. Mūsdienās muzeja memoriālo māju no ceļa puses nenorobežo žogs, teritorija ir atvērta, nav arī bērziņa. Pieaugot Trasunu turībai, 20. gs. pirmajā pusē mājai tika uzlikts jauns skaidu jumts, mūsdienās ir tāds pats jumta segums, tikai atjaunots. Vienā telpā ir nedaudz mainījušies logu izmēri, taču tie nav būtiski mainījuši mājas vizuālo izskatu un funkcionalitāti. Ir nomainījušās vairākas Kolnasātā dzīvojošo cilvēku paaudzes, saimniekošanas metodes, valsts iekārtas un varas, bet māja, spītējot laikam, ir saglabājusies un joprojām vēsta par zemnieku dzīvi 19. gs. beigās 20. gs. sākumā un mājai ir kultūras pieminekļa statuss, par ko vēsta zīme, kas piestiprināta pie mājas ārējās sienas. Visi muzeja apmeklētāji var salīdzināt simtgadīgo fotogrāfiju, kas ir skatāma ekspozīcijā, ar šī brīža situāciju, ienākot muzeja pagalmā.
Inta DEKSNE,
F. Trasuna muzeja “Kolnasāta” krājuma glabātāja
Foto no muzeja krājuma
Komentāri