— Kam radās ideja, ka prieks jāreizina ar trīs, ka jāsvin kopā?
A. S.:
— Ideja radās mūsu kolektīvā, jo muzeja vēsturiskajā ēkā sākotnēji arī atradāmies kopā ar Mākslas vidusskolu, otrajā stāvā — muzejs, pirmajā — Mākslas vidusskola. Un teātris arī turpat paralēli: gan pasniedzēji darbojās teātrī kā aktieri, gan kaut kas no teātra nonāk muzeja krājumā. Likās loģiski, ka mēs visi trīs darbojamies kā viens zobratiņš. Tāpēc nolēmām uzrunāt gan Mākslas vidusskolas, gan teātra ļaudis, un viņi labprāt piekrita ideju īstenot.
I. D.:
— Šogad visi trīs jubilāri svin savu 60-gadi. 1959. gads. Ar ko tas zīmīgs? Tas ir gads pēc Latgales kultūras nedēļas svinībām Rīgā, kad visi Latgales kolektīvi, cilvēki brauca uz Rīgu, atrādīja, ko prot mākslā, dziedāšanā, dejošanā un citās jomās. Pēc šī notikuma radās daudz radošu iniciatīvu, kolektīvu, tajā skaitā arī jaunas kultūras iestādes tika dibinātas. Togad tika dibināti muzeji visā Latvijā, ne tikai Rēzeknē.
A. S.:
— Arī oficiālais dokuments, kas tapa Kultūras ministrijā, ka Rēzeknē jāatjauno muzejs. Telpas gan tās pašas, tikai tolaik Atbrīvošanas aleja bija 1. Maija iela.
I. D.:
— Tas bija laiks, kad visi jau atguvušies no kara un pēckara smagā perioda un gatavi domāt par ko citu, ne tikai par izdzīvošanu.
A. S.:
— Muzeja pirmsākumi Rēzeknē atrodami jau 20. gadsimta 30. gados, un līdz Otrajam pasaules karam te darbojās Centrālais Latgales muzejs, no kura viss gan bija zudis. 1959. gadā Rēzeknē nodibināja Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāli, kas darbojās līdz 1960. gadam, kad tika atvērts Rēzeknes Novadpētniecības muzejs.
I. D.:
— Līdzīgi arī Mākslas vidusskolai, jo tā sākotnēji darbojās kā Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas filiāle.
A. S.:
— Muzejs, lai varētu uzsākt savu darbību, no Rēzeknes 1. vidusskolas, kurā darbojās ļoti spēcīgs novadpētnieku pulciņš ar vēstures skolotāju Ivanu Loginovu priekšgalā, saņēma pirmos 200 — 300 eksponātus.
Aleksandra ELKSNE-PAVLOVSKA
A. BONDARENKO foto
Komentāri