Grōmota sagōdōs prīku vysu-pyrms jau raksteitōjim, tīm, kam Dīveņš devis talanta dzērksti sovus pīdzeivōjumus, prīkus, bādas, pōrdūmas par tautas un cylvāku liktinim īlikt dzejas ryndōs voi kaidā stōstā, apcerējumā. Prīks ari laseitōjim — apziņa, ka dzymtais nūvods, nasaverūt uz visim pōrbaudejumim, vēļ arvīn ir bogōts ar cylvākim, kurim ir spāks un talants raksteit par cylvākim, kas blokus, par laiku, kas Latgolai nav tys lobōkais un laimeigōkais: latgalīšu skaits nu goda uz godu palīk mozōks, cīmi tukšōki. Kotra laseitōja sirdī kaidu steigu skars šūgod myužeibā aizgōjušōs Eleonoras Tjarves izjustō dzeja.
“Cīmeņš —
Saules stors myuža ānainā pusē.
Tymsūs nastuņdes nūtōņus izdzēš,
Gaišu nūskaņu uzbur.
Sirds par ciņainū sadzeivi klusej,
Nu tōs dūrsteigūs dzalūņus izplēš,
Mīru sorgoj un uztur.”
Saviļņoj Leontīnes Apšeneicas, Elvīras Pinkas, Martas Bindukas, Jūlija Tropa, Rolanda Marecka dzejōjumi. Ļūti plaši pōrstōvēti prozas raksteitōji: liriskō Ilze Keiša, Rūdolfs Linužs. Smeļdzeigu garu stōstu “Izdagušō dzeive” uzrakstejuse Genovefa Ragauša. Turpynojās Helenas Laurinovičas – Pronevskas stōsts “Grymstūšō saleņa”. Tim, kuri interesejās par dramaturgiju, pateikams atrodums byus Kristīnes Jokstes divu cēlīņu luga “Aferisti”. Navar uzskaiteit nalelā rokstā vysus stōstus un vysus autorus. Var apgolvōt — ja pajimsit rūkā itū “Olūtu”, nūlikt byus gryuts, gribīs pōrškērt nōkušū, nōkušū, nōkušū lopu… Paļdis izdevējam, paļdis autorim. Kod esi sasaklausejīs voi pōrškērstūt mēginōjis laseit kaidu dorbu krūplajā Leikumas raksteibā, ar “Olūtu” rūkōs jyutīs kai zam vāsa smaržeiga Latgolas ceriņu kryuma. Paļdis LKC izdevnīceibai par “Olūtu”!
Māra NIZINSKA
Komentāri