Šajā tikšanās reizē Leonards Vincevičs dāvāja visiem savu sirsnīgo atmiņu kaleidoskopu, kurā kā krāsaini dārgakmeņi bija stāsti gan par viņa vecvecākiem, gan paša dzīvi un darbu. Tie, kuri apmeklē kultūras pasākumus, jau zina: ja būs atnācis Leonards Vinceviča kungs, tad noteikti līdzi būs atnesis arī savas māla medaļas, ar kurām viņš dāsni padalās ar līdzcilvēkiem, tā tos iepriecinot. Izrādās, mākslinieks māla medaļas sāka veidot 1978. gadā, tolaik vēl strādājot televīzijā. Un pašas pirmās medaļas tad tika uzdāvinātas kartinga sacensību uzvarētājam no Lietuvas. “Esmu daudz medaļu veidojis tieši kāzu vajadzībām, kas bija veltītas labākajam dejotājam, labākajam runātājam, saimniecēm, jaunajam pārim, vedējiem utt.,” stāstīja Leonards Vincevičs. Mākslinieka fantāzijas lidojums ir plašs – var tikai apbrīnot viņa medaļas, kas veltītas gan daudzajiem Rēzeknes pilsētas svētkiem, gan attēlo reliģiskus sižetus, gan mīļus dzīvnieciņus, gan pauž viņa patriotisma jūtas. Savukārt, stāstot par svečturu izgatavošanu, keramiķis atzinās, ka pats vislielākais viņa veidotais 28 žuburu svečturis gan pārplīsa ceplī. Visa vaina bijusi mālā. Pats labākais esot Silajāņu māls, savukārt no Lietuvas māliem tagad grūti izveidot svečturus. Vēl viena Leonarda Vinceviča daiļrades šķautne ir gleznošana. Ar zīmēšanu viņš aizrāvies vēl skolas laikā. “Kad mācījos Viļānu vidusskolas 5. klasē, uz tāfeles ar krītu uzzīmēju kailu sievieti ar lapseni uz sāna. Tad atnāca direktors Uvarovs, izdzina mani no klases un par sodu aizliedza trīs dienas nākt uz skolu. Bet es taču biju teicamnieks, tas man bija kā sods nenākt uz skolu,” tagad ar smaidu viņš atceras. Leonarda Vinceviča darbnīcā apskatāmas 24 gleznas, to tematika – puķes, zirgi, kaķi. Protams, atmiņu stāsts vijās arī par Kultūras darbinieku parka izveidi, dalību daudzajās izstādēs un tajās piedzīvoto. Starp citu, mākslinieks pastāstīja, ka viņš piedzima pirtiņā 8. martā desmitos vakarā, bet mamma pierakstīja, ka viņš dzimis 9. martā. Jubilāru sveikt bija atnākuši gan viņa talanta cienītāji, gan kolēģi. Klātesošajiem Leonards Vincevičs dāvināja savas medaļas, par ko liels paldies! Bet viņa stāsti tikai apliecināja to, cik viena cilvēka mūžs var būt bagātīgs un piepildīts!
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri