– Vai šīs ir jūsu gleznas?
– jautāju vīrietim, kurš stāvēja pie galda. – Manas.
– Vai varu tās visas apskatīt?
– Protams. Sāku pētīt audeklus. It kā parasti dabas skati, bet kaut kādi… atpazīstami, es padomāju.
– Vai šī ir Rēzekne?
– Lielākoties, jā, – atbildēja mākslinieks. Būdama žurnāliste, es pazīstu daudzus Rēzeknes māksliniekus; par dažiem no viņiem savulaik esmu rakstījusi. Tomēr šis mākslinieks man nebija pazīstams, un man steidzami vajadzēja aizpildīt šo tukšumu! Lai gan, kā vēlāk izrādījās, es gandrīz veselu gadu katru nedēļu apbrīnoju viņa gleznas uz NBKN, kur notiek vokālā ansambļa “Vodograj” mēģinājumi, kafejnīcas sienām. Tā mēs iepazināmies. Es palūdzu Jevgeniju (tā sauc mākslinieku) parādīt citas savas gleznas, un viņš man atsūtīja dažas fotogrāfijas telefonā. Godīgi sakot: mani “aizķēra” visi viņa darbi. Es apskatīju katru no tiem, pietuvinot attēlu, un sapratu, ka vēlos uzzināt, no kurienes šis mākslinieks nācis, un uzrakstīt par viņu. Jevgenijs piekrita intervijai, un mēs sarunājām satikties jau nākamajā dienā. Un, lūk, mēs jau sēžam tajā pašā NBKN kafejnīcā un sarunājamies. Kāpēc NBKN kafejnīca? Tāpēc, ka Jevgenijs šeit strādā (nevis kafejnīcā, bet gan kultūras namā).
– Pastāstiet īsi par sevi.
– Īsi? Esmu dzimis Rēzeknē, šeit uzaudzis, mācījies, apprecējies un šeit strādāju.
Olga MEIRĀNE
Foto no J. Bondarenko arhīva
Комментарии