– Ceļš uz savu grāmatu ir bijis diezgan ilgs…
– Jā, nemaz nedomāju, ka man kādreiz būs grāmata. Bet pēdējos gados meitas sāka runāt, ka vajag dzeju apkopot grāmatā, lai viņām un nākamajām paaudzēm paliek par piemiņu. Tad smejoties teicu, kas es esmu par grāmatvedi bez savas grāmatas. Vajag kaut vienu! Krājumā lasāmā daļa dzejas ir jau iepriekš publicēta – Olgas Orsas sakārtotajos literāri mākslinieciskajos almanahos “Rēzekne”, biedrības “Latgales ūdensroze” kopkrājumos un citos kopkrājumos. Februāra sākumā saņēmu izdevniecības “Domu pērles” piedāvājumu izdot grāmatu. Tas bija tā zīmīgi, jo mamma bija tikko kā aizgājusi mūžībā. Tad lai tās sērīgās domas pāriet, ķēros pie manuskripta sakārtošanas. Un tad atkal – mammas dzimšanas dienā, 12. jūnijā, saņēmu pa pastu grāmatas. Mamma vienmēr priecājās par maniem dzejolīšiem. Grāmatas nosaukums “Kad sirdī ābeļziedi raisās” ir tāpēc, ka mana dzimšanas diena iekrīt ābeļu ziedēšanas laikā. 23. maijā parasti zied ābeles, tāpēc manā sirdī ir mūžīgais pavasaris.

Komentāri