Viņa atsauca atmiņā tos laikus, kad katru rudeni – un tā 21 gadu pēc kārtas – Rēzeknē septembrī, dzejas mēnesī, tika prezentēts literāri mākslinieciskais almanahs “Rēzekne”. Šī almanaha idejas autore un veidotāja bija Olga Orsa, nu jau mūžībā aizgājusī. Tāpēc pasākumā visi, pieminot Olgu Orsu, teica skaļu paldies viņai par visu – par darbu, par 21 almanahu, par to, ka viņa prata sapulcināt dzejniekus, mudināja autorus rakstīt un neslēpt savus manuskriptus atvilktnē, bet parādīt pasaulei. Ar saviem jaunākajiem dzejas vārdiem visus uzrunāja Līvija Liepdruviete:
“Tu naesi spraksts nu gunkura,
kas gaisā ōtrai dzīst,
Tu ūgle, guņs pylna,
kas var līsmes svīst,
Kas syltumu dūd i
saimes svēteibu.
Tu naļauņ nikam
bezjēdzeigi zust,
Tu zini dzeives vērteibu.
Es domāju, ka mēs visi zinām dzīves vērtību, un dzejnieki to arī zina un parāda citiem, kas vērtīgs viņu dzīvē, kas viņiem nozīmīgs. Tāpēc liels prieks redzēt kuplā skaitā tos, kas nodarbojas ar dvēseļu ārstēšanu – dzejniekus, gan brieduma gados, gan jaunākus, gan tādus, kas meklē savu ceļu. Bet tas nenozīmē, ka savu ceļu meklē tikai jaunie. Mēs visu dzīvi meklējam savu ceļu, lai cik vecs vai jauns esam…” Klātesošo autoru – Ievas Trimalnieces, Janīnas Dukules, Jōņa Ryučāna, Evelīnas Visockas, Aijas Mikeles-Strušeles, Marutas Avramčenko, Ivetas Dimzules vadītās Rikavas jauno literātu kopas “Dzejas garša” dalībnieku, Mārītes Strodes, Venerandas Rimšas, Birutas Irbes, Ingas Kaļvas-Miņinas, Kristīnes un Arvīda Gļaudu, Svetlanas Skačkovas-Marčenko un Līvijas Liepdruvietes – lasītā dzeja tad arī veidoja Dzīvo dzejas almanahu. Protams, būtu jauki, ja atdzimtu iespēja atkal izdot šo grāmatu, jo tad paustie dzejas vārdi paliktu nākamajām paaudzēm. Dzejnieku vārsmas skanēja gan par rudeni, gan dzimto pusi, gan mīlestību un ikdienā piedzīvoto, gan vedināja uz filozofiskām pārdomām. Piemēram, Mārītes Strodes paustie vārdi lika aizdomāties ikvienam:
“Cik maksā cilvēcība šajos laikos,
Vai man kāds pateiks, atbildēs?
Cik maksā meli, to es redzu:
Tie cipari ir miljonos.
Es skatos uz tiem cilvēkiem,
Un man kļūst skumji…”
Ar muzikāliem priekšnesumiem uzstājās gaigalavietis, mūziķis Imants Spīčs. Viņš uzsvēra: “Ir tikai brīdis starp pagātni un nākotni, un tieši šis brīdis saucas – dzīve. Laiks ir ļoti diskutabls jautājums mūsu dzīvē, bet dzejniekiem ir tas gods mūsu ikdienu pārvērst citā dimensijā, citā laika telpā. Varam būt priecīgi un pateicīgi par to, ka jūs rakstāt, ka neesat vienaldzīgi par to, kas notiek sabiedrībā.” Pasākuma noslēgumā izskanēja lielisks priekšlikums – ka šis pasākums varētu kļūt par tradīciju – nākamā gada septembra trešajā piektdienā atkal sarīkot Dzīvā dzejas almanaha pasākumu. Un šādai idejai visi piekrita! Paldies Rēzeknes novada pašvaldībai, Rikavas kultūras namam un visiem, kas iesaistījās šī pasākuma rīkošanā!
Aija MIKELE-STRUŠELE
Eduarda UTĀNA foto
Komentāri