Pāvels Plotņikovs pastāstīja, kā top dzeja. Viņš atzina, ka reizēm ir doma, bet nav atrodami īstie vārdi, lai to ietērptu. Citā reizē ir tā, ka dzimst vārdi, dažas rindiņas, un tad tās var nogulēt mēnešiem ilgi, līdz atnāk viss dzejolis. Pasākumā tika lasīta dzeja gan paša autora, gan literārās kopas “Atļaujies ienākt!” dalībnieku izpildījumā. Svētkus kuplināja vokālais ansamblis “Sudaruški”. Grāmatā “Domas dzīves garumā jeb mīlestības filozofija” ir četras daļas. Pirmajā tiek apdziedāta daba, otrajā — mīlestība, trešajā daļā iekļauta dažādu autoru lirika, ko atdzejojis Pāvels Plotņikovs. Viņš spējis tik dziļi sajust “spalvas biedru” dvēseles, ka pasākumā ne vienam vien noritēja kāda asara. Tik izteiksmīgi atdzejot spēj tikai īsts vārda meistars! Savukārt ceturtā grāmatas daļa veltīta pārdomām dzīves garumā. Pasākumā risinājās arī neliela viktorīna, kas bija veltīta Pāvela Plotņikova dzīvei un daiļradei. Viktorīnas laikā visi kopā noskaidrojām, ka Pāvels nāk no kuplas — piecu bērnu ģimenes, dzimis Baltkrievijā, bet uzaudzis Lietuvā. Savulaik gatavojies iestāties Viļņas konservatorijā, bet pats mainījis savu likteni, jo devies padomju armijas dienestā. Tas viņu atvedis uz Rīgu, kur satikta dzīvesbiedre Inese. Tieši dzīvesbiedrei pasākuma nobeigumā Pāvels Plotņikovs veltīja izjustus pateicības vārdus dzejā. Viņš pateicās par pacietību, kas Inesei bija vajadzīga tad, kad ģimene dzejniekam bija palikusi otrā plānā. Pateicās par mīlestību, kas pārmaiņu laikos pasargāja Pāvelu no pagrimšanas. Pāvelu Plotņikovu sveica Viļānu novada domes priekšsēdētāja Jekaterina Ivanova, draugi, domubiedri. Skanēja daudz laba vēlējumu, aicinājumi veidot nākamo dzejas grāmatu. Savukārt dzejnieks klātesošajiem lika pie sirds vienmēr saglabāt cilvēcību, dzīvot un strādāt godprātīgi. Pāvels Plotņikovs novēlēja: “Dzīve par mums atceras visu, tamdēļ allaž savā ceļā vairojiet pozitīvo!”
Iveta DIMZULE
AUTORES foto
Komentāri