Šogad Rēzekne svin savu 740. dzimšanas dienu. Mūsu pilsētas simbols, kā visiem zināms, ir roze. Par godu pilsētas jubilejai Latgales Kultūrvēstures muzejs šovasar sarūpējis četras izstādes, veltītas rozei. Divas izstādes – SIA “Latroze” rožu stādu izstāde un Elizabetes Brimerbergas gleznu izstāde “Sajūtu dārzs” – jau aizritējušas.
Taču apmeklētājus gaida gan Francijas kolekcionāra Žila Bonviāla veidota izstāde “Rosemania/Rozes valdzinājums”, gan pagājušajā piektdienā atklātā tematiskā izstāde “Par rozēm un ērkšķiem”.
Kuplo pulku apmeklētāju, kuri bija atnākuši uz izstādes “Par rozēm un ērkšķiem” atklāšanu, ar skanīgām latgaliešu tautasdziesmām priecēja etnogrāfiskais ansamblis “Rikava” (vadītāja Aija Dundure) dalībnieces. Latgales Kultūrvēstures muzeja direktore Anastasija Strauta stāstīja: “Izstādē “Par rozēm un ērkšķiem” mēs runājam par mūsu tautas vēstures lappusēm, gan tām rožainām, gan ērkšķainām, jo katrai rozei ir savi ērkšķi. Liels paldies mūsu sadarbības partneriem un šīs izstādes atbalstītājiem – “Latvijas Finierim”, SIA “Verems”, SIA “Stādaudzētava Latroze”, mūsu pašvaldības aģentūrai “Kultūras un tūrisma centrs”. Te izstādē redzēsiet eksponātus ne tikai no mūsu krājuma, bet ar saviem eksponātiem piedalās arī citi muzeji – Jēkabpils Vēstures muzejs, Aizputes muzejs, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs, arī Romas katoļu draudzes varen kuplā skaitā un arī Liepājas diecēzes liturģisko tekstiliju krātuve. Izstādē eksponēti arī Rikavas folkloras kopas materiālu krātuves eksponāti – savāktās liecības, kas stāsta par cilvēku dzīvi. Visi aicināti baudīt mūsu vēstures stāstus, izzināt mūsu pilsētas, novada un Latvijas, un Latgales vēstures stāstus!” Muzeju izstādes atklāšanā apsveikt bija ieradusies Rēzeknes valstspilsētas aģentūras “Kultūras un tūrisma centrs” vadītājas vietniece Margarita Graičonoka. Izstādi “Par rozēm un ērkšķiem” veido piecas tematiskās daļas. Ko tad varam redzēt šajā izstādē, stāstīja muzeja Izglītojošās un pētnieciskās nodaļas vadītājs Vladislavs Malahovskis un Mākslas nodaļas vadītāja Inese Dundure.
Pilnu tekstu lasiet «RV» 04.07.2025.
Комментарии