Pirmdiena, 15. jūnijs, 2026 Vārda dienas: Bauda, Žizēla, Banga, Valts Rēzekne +14°
RV.lv
E-avīze Abonēt
Kultūra

TEĀTRIS IR DZĪVĀ MĀKSLA

Publicēts: 22. marts 2019 Autors: Rēzeknes Vēstis Lasīšanas laiks: 2 min Komentāri (0)
Dalies:
TEĀTRIS IR DZĪVĀ MĀKSLA

Ļoti nopriecājos, kad pamanīju ziņu par Rēzeknes Tautas teātra (Rēzeknes TT) izrādi “Ačgārnās pasakas” janvāra nogalē Rēzeknes kultūras namā. Pirmizrādi apmeklēt neizdevās, bet ļoti gribēju noskatīties. Rēzeknes TT izrādes cenšos apmeklēt, jo man patīk, kā strādā teātra režisore Māra Zaļaiskalns. Patiesību sakot, man nav ne jausmas, KĀ viņa strādā, jo kā skatītāja varu izbaudīt tikai darba rezultātu. Nereti nodomāju, kāpēc tik reti Rēzeknes TT aicina uz savām izrādēm, jo, manuprāt, Rēzeknes un tās apkaimes ļaudīm teātra māksla ir tuva. Iestudējums nelika vilties — aktieru spēle aizrāva, bet, jāatzīstas, sabēdājos, ka mūsu, skatītāju, bija tik maz... Uz skatuves saliktajās krēslu trīs rindās nepilns desmits teātra mīļu. Tāda dīvaina — pamestības sajūta, vai? Arī tādēļ vēlējos satikties ar Rēzeknes Tautas teātra režisori Māru Zaļaiskalns un aprunāties par teātri. Kad beidzot pienāca noliktā tikšanās reize teātra mājā — Rēzeknes kultūras namā, pūta tik stiprs rietenis, ka klaudzēja pat cieši aizvērtie teātra istabas logi, it kā cenšoties ielauzties un piedalīties. Māra Zaļaiskalns uzlika tējkannu, es liku galdā ciemakukuli, un saruna raisījās. Kad pastāstīju savas sajūtas par pamestību, viņa negribēja piekrist. Tas laikam tik dziļi aizskāra režisori, ka atbalsojās visā mūsu sarunas laikā.

Pazīst Latvijā, pazīst pasaulē

“Cik aktīvi strādā Rēzeknes TT, zina Latvijā, zina pasaulē, jo Starptautiskais teātru festivāls “Soli pa solim” ir Rēzeknes TT lolojums. Teikt, ka mēs esam pamesti, ka mūs neatbalsta, es nevaru. Festivāla sagatavošana notiek divus gadus. Varu teikt to, ka vide, kurā mēs strādājam, māja, kurā mēs esam, ir jāsakārto. Tas gan ir tiesa. Šurp negrib nākt cilvēki. Esmu viena režisore, un man repertuārā ir piecas sešas izrādes, kuras mēs katru mēnesi kaut kur spēlējam. Man ir viens scenogrāfs, man nav administratora, man nav mārketinga, man nav menedžera, kurš parūpētos par reklāmu, nav nekā… Kopā ar Ināru Apeli veidojam stāstu par teātri, par to, kādi mēs pašlaik esam. Sociālajā tīklā Facebook ir izveidota lapa, kurā aktīvi ievietojam aktuālo informāciju, video materiālus par teātra vēsturi, mēģinājumu ierakstus. Veidojas savdabīgs seriāls, kas top, pateicoties manam dēlam, kurš atjauno, digitalizē, videoierakstus,” stāsta režisore. M. Zaļaiskalns šķirsta kādu jau dzīves apbružātu žurnālu, kas ļoti atgādina grāmatvedības pierakstus. “Šī ir fantastiska grāmata. Laikā, kad teātrim bija administrators, kad mēnesī bija desmit izbraukumi teātra divām trupām, kad nebija interneta un teātra mērķis bija pelnīt naudu. Paskaties, cik izrāžu bija! Te piefiksēts arī laiks, kad mēs iestudējām izrādes bērniem, piemēram, “Mēs visi no Billerbijas”. Tas bija 1982., 1983. un 1984. gads, kad Latvijā netika uzvestas izrādes bērniem. Mēs to izrādījām gan uz Operetes teātra, gan Jaunatnes teātra, gan Valmieras teātra skatuves. Tagad mēs atsevišķas izrādes varbūt varam mazāk izrādīt kultūras namā, bet sadarbojamies ar Latgales vēstniecību “Gors”, top kopīgas izrādes, kā “Francis” par F. Trasunu, kur piedalās mani aktieri, un es esmu režisore. Ar vīru kori “Graidi”, komponisti Ilonu Rupaini un Latgales dzejniekiem iestudējām izrādi “Pilsētā nekad nepaliek tumšs”, ar kuru piedalījāmies iepriekšējos Vispārējos Dziesmu uz deju svētkos, un tā ieguva augstāko novērtējumu Latvijā. Un es nevaru teikt, ka mēs esam pamesti,” runā M. Zaļaiskalns, “jo, kamēr man ir aktieri — jauni un izglītoti cilvēki, ar augstāko izglītību, pat maģistri, arī es turpinu mācīties, un man ir interesanti skatīties citus.”

Aleksandra ELKSNE-PAVLOVSKA

PILNU TEKSTU LASIET “RV” 22.03.2019.

Rēzeknes Vēstis RV.lv
Dalies:
← Atpakaļ uz sākumlapu

Saistītie raksti

Visas ziņas →

Komentāri

Pievienot komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.