Par izstādi pastāstīja un to izrādīja Bērzgales pagasta Antona Rupaiņa muzeja vadītāja
Skaidrīte Apeināne
. Ieejot telpā, vispirms apskatāma bērzgaliešu atnestā keramika. Tie ir senie saimniecības trauki — piena podi, krūzes, vāzes, pat trauks, kas atgādina “Rīgas balzama” pudeli, tikai tam ir osiņa. Lielākajai daļai šo eksponātu nav norādīts, kas ir to autors. Par kādu krūzi zināms vien tik tas, ka tā nāk no Ludzas puses. “Te ir unikāls eksemplārs — vecmeistara Ādama Kāpostiņa veidotā vāzīte,” rāda Skaidrīte Apeināne, piebilstot, ka tā pieder viņai. Daudzi izstādei bija atnesuši tieši keramiķu Vogulu darbus. Savukārt plašākajā telpā vieta atvēlēta Ineses un Ulda Pekšu kolekcijai, vairāk nekā simts keramikas darbiem. “Inese Bērzgales muzeja pašos pirmsākumos ir strādājusi par krājuma glabātāju, bet Uldis Pekšs ir vietējais zemnieks. Viņi laika gaitā ir savākuši šo keramikas kolekciju,” stāsta Skaidrīte Apeināne. Visvairāk šajā kolekcijā atrodami mūžībā aizgājušā keramiķa Pētera Gailuma trauki. Izrādās, kādreiz Pekši speciāli braukuši uz Rīgu, uz Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotajiem gadatirgiem, lai tur iegādātos Pētera Gailuma keramiku, nemaz nenojaušot, ka dzīvo teju vai kaimiņos keramiķim. Izstādē apskatāmi arī Staņislava Viļuma, Aivara Ušpeļa, Andra Ušpeļa, Viktora Pankova, Uģa Puzuļa un citu keramiķu darbi. Skaidrīte man jautā, vai zinu, kādam nolūkam domāts pods ar caurumiņiem pie pamatnes? Izrādās, tas ir seipuļnīks — trauks, kurā glabāt sīpolus vai ķiplokus. Izstādi ir vērts aplūkot, tāpēc pasteidzieties!
Aija MIKELE
AUTORES foto
Komentāri