Grāmatu saglabāšanas stāsts
Priesteris Rinalds Stankēvičs apmeklētājus ved uz vienu no klostera telpām, kur atrodas skapis ar vairākus gadsimtus senām grāmatām – tās ir pat no 16. un 17. gadsimta. “Grāmatas ir latīņu, poļu, franču valodā, ir bijušas divas grāmatas arī latviešu valodā. Šeit ir gan teoloģiska satura grāmatas, grāmatas, kas vajadzīgas klostera darbībai, un šeit ir grāmatas skolas vajadzībām.” Īpašs ir grāmatu saglabāšanas stāsts. Jāteic, Viļāni ir sena apdzīvota vieta. Šeit 1753. gadā barons Miķelis Riks sāka celt pašreizējo Viļānu mūra baznīcas un klostera ansambli, kurā sāka kalpot bernardīņu tēvi. “Vienīgā skola tagadējā Rēzeknes novadā un apkārtnē toreiz bija Viļānos, un to vadīja bernardīņu tēvi,” pastāstīja priesteris. Klosterim un skolai, lai tie spētu darboties, bija nepieciešamas grāmatas, un tā pamazām veidojās bibliotēka. Taču klostera darbība vēlāk tika pārtraukta. “Jo 1832. gadā Krievijas cars izdeva ukazu, ar kuru tika slēgti visi katoļu klosteri viņa pakļautajā teritorijā,” pastāstīja R. Stankēvičs. Bernardīņu tēvi bija spiesti pamest Viļānus. Lai grāmatas neaizietu postā un tiktu saglabātas, bernardīņu tēvi tās izdalīja glabāšanai vietējiem iedzīvotājiem ar noteikumu, ka tad, kad klostera darbība tiks atjaunota, grāmatas ir jāatgriež atpakaļ klosterī.
Komentāri