Tāpat kā teātris sākas ar garderobi, tā arī jebkura māja – ar tikšanos ar laipno un viesmīlīgo saimnieci. Tāpēc vispirms es vēlos dot vārdu Svetlanai SEMEŅAKAI, kura vada Nacionālo biedrību kultūras nama darbu. Viņa arī pastāstīja par šīs ēkas tapšanas vēsturi: “1956. gads… Gandrīz tikpat straujā tempā kā pašlaik 20. gadsimta 50-to gadu sākumā attīstījās mūsu pilsēta. 1954. gadā tika atvērta autoosta, 1955. gadā – tipogrāfija, 1956. gadā tika nodota ekspluatācijā Rēzeknes 2. vidusskolas ēka, kas toreiz bija visaugstākā pilsētā. Un, neskatoties uz to, ka 1955. gadā tika izdots rīkojums par pārmērību noraidīšanu arhitektūrā, portikiem, balustrādēm, pilastriem, kolonnām, kinoteātra “Zvaigzne” ēka tika uzcelta neoklasicisma stilā. Tomēr dažreiz to sauc par “staļiņisma ampīru vai klasicismu”. Un skatītāji devās uz kino, koncertiem, Jaungada pasākumiem. Ēka atdzīvojās un piepildījās ar apmeklētāju emocijām un iespaidiem… Kinoteātris strādāja līdz 1991. gadam. To nomainīja naktsklubs un kazino “Rēvis”. Bet kopš 2014. gada pēc nelielas pauzes Atbrīvošanas alejas 97. namā savu vietu ieņēmis Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras nams (RNBKN), teātris “Joriks” un dažādu tautību pārstāvju radošie kolektīvi. Ēkas logos atkal iemirdzējās gaisma. Arī skatītāju acis dzirkstīja priekā. Te atkal sāka valdīt radoša enerģija! Cik izrāžu ir iestudēts, cik koncertu un festivālu sarīkots, cik viesu uzņemts! Nevar saskaitīt. Šīs ir mūsu kopīgās mīļās mājas!” Ēkas vestibilā pamazām pulcējās skatītāji. Pirms koncerta sākuma varēja apskatīt Jeļenas Antonovas mākslas studijas jauno gleznotāju zīmējumu izstādi – savos darbos bērni iemūžināja Nacionālo biedrību kultūras nama ēku. Bija arī dažādu gadu fotogrāfiju izstāde.
Marina TETARENKO
AUTORES un Aleksandra LEBEDA foto
Komentāri