– Kā pārziemojuši zinātnes lauki? Vai pietiek darbaspēka un iedvesmas jauniem pētījumiem?
Veneranda Stramkale:
– Darām visu, lai zemnieks maksimāli varētu uzzināt visu, kas viņam nepieciešams. Esam septiņi darboņi, kadru kvalifikācija ļoti laba. Liels prieks, ka manam dēlam Aldim šis darbs, tāpat kā man, ir sirdslieta. Visam pieiet ļoti profesionāli, ievieš jauninājumus. Mums nav ne priekšnieku, ne vietnieku, ne sekretāra, ne apkopējas, visu darām paši. Aldis gan darbus vada, gan pats ar traktoru brauc. Šis ir ļoti īpatnējs pavasaris, vienu nedēļu – pavasaris, otru – ziema. Ziemāji ne visai labi pārziemojuši. Konstatējām, ka tos nedrīkst sēt pie meža, jo tur sniegs ilgi saglabājas un augi aiziet bojā, ja ir nelabvēlīgi laika apstākļi. Arī dzīvnieki nav gājuši mūsu laukiem garām. Noņēmām rapsim žogu, lai var nomiglot. Otrā dienā viss izdancots, izgulēts. Visu ziemu nosargājām, bet pavasarī aļņi iznīcināja. Stāvēju pie tīruma un raudāju. Cilvēkiem gribēju pirmo gadu ar rezultātiem parādīt, vai pie mums Latgalē ziemas rapsis pārziemo…
Ilze SONDORE
AUTORES foto
Komentāri