– Kai rodōs “Skonai”?
– Izveidōt vokalū studiju maņ beja lels sapnis. Vēļ kod beju pavysam moza, es vīnmār dzīdōju. Kod dzērdēju radio skanam dzīsmes, vīnmār cenšūs izdūmōt cytu bolsu, pībolsōt dzīsmei. Tod bīži vīn ar mōsu kūpā dzīdōjom divbalseigi, ar mōseicom pat trejsbalseigi. Bēržgales pamatskūlā beja ansamblis, kur mes ari dzīdōjom, mōseicas un mōsas kūpā. Tai rodōs pīredze, ka ansamblī dzīdōt ir skaisti, un es dikti pīrodu dzīdōt kolektivā, sajutu tū “garšu”. Jau 16 godu vacumā sōku vadeit ansambli “Knifs”, kur dzīdōja meitines bēržgalītes. Tod saprotu, ka ari poša varu komponēt dzīsmes. Pīsadolūtīs konkursūs, tei ir “ūdzeņa”, kū ansamblis pasnādz muzikalajā vēstejumā. Dzīsmes sōku raksteit latgaliski. Maņ ir tik dzili aizgōjis tys latgaliskais, ka līkās, ka tikai latgalīšu volūdā var raksteit muziku, ka tei ir tei volūda, kurā es varu izdzīdōt vysas sajyutas un emocijas, pōrdzeivōjumus, vysu, kū radzu. Mani ļūti īdvesmoj cylvāku pōrdzeivōtī stōsti un emocijas. Es pat dūmoju latgaliski. Un vēļ drūši vīn tys lelōkais dzynuļs beja braukšona uz mōjom, jo, mōcūtīs akademijā, jau catūrtdīnā dūmōju, kai sēžūs viļcīnī un braucu uz sātu. Maņ pateik mōju sajyuta, te jyutūs vyslobōk, un te maņ veicās dorbi, te varu radūši un muzikali dorbōtīs, jo apleik ir sovejī, kō man ļūti pītryuka Reigā. Dzymtō puse dūd drūšeibas sajyutu. Te apmīļoj un saprūt vyslobōk. 2013. goda janvarī topa ideja Rēzeknes nūvodā izveidōt vokalū studiju, kur varātu dzīdōt gon mozōki bārni, gon jaunīši. Tai “Skonai” uzsōka sovu darbeibu munā kai mōkslinīciskōs vadeitōjas un kusteibu un deju pasnēdzēja Edgara Juknas (muna veira) vadeibā. “Skonai” nūzeimej skaneigs – tys ir latgalīšu seņvōrds.
– Cik vīgli, cik gryuši beja? Ar kaidim izaicynōjumim nōcēs sasaskartīs?
– Principā mes lecem taidā nazynomā vērzīnī, īlecem un skatejamēs, kai byus. Atlase nūtyka 2013. goda 14. janvarī, un atsauceiba beja ļūti lela. Maņ līkās, ka beja kaidi 60 bārni un jaunīši, kuri gribēja dzīdōt vokalajā studijā. Mes vysus nūsaklausejamēs un, prūtams, lykom dzīdōt ari latgaliski. Daudzi saceja, ka jī nadzīd latgaliski, bet lobprōt tū dareitu, un kas lykōs zeimeigi, ka vacōki saceja: “Es grybu, lai muns bārns īsamōcōs runōt un dzīdōt latgaliski.” Bārni ir apkēreigi un tagad ar taidu entuziasmu dzīd latgaliski tī, kuri vyspōr narunōja latgaliski. Jōsoka, ir aizkustynūši redzēt, kai tī bārni izaug. Jo mums ir meitines, kuras uz “Skonai” atnōce septeņu godu vacumā, bet nu jau pabeidze 12. klasi un īt mōceitīs uz Reigu. Vīnmār jōs uztvēru kai mozas meitines, bet jōs jau lelas – stōjās augstskūlā! Jā, atsauceiba tod beja lela, un mes bejom ļūti prīceigi. Un tys entuziasms beja lels. Prūtams, lai tū vysu nūsorgōtu 11 godus, ir jōbyut lelam dorbam, lelam grybasspākam. Ir reizem gōjis ari gryuši, pīmāram, kovida laikā. Tod mes ari dzīdōjom – visi sapulcējamēs internetā tīšsaistē, es padzīdōju, tod jī. Ar bārnim runōju, stōsteju, kai īt, dzīdōjom rūtaļdzīsmes. Mes centemēs uzturēt kontaktu, beja cīši gryuši. Bet ari tū izturējom. Prūtams, ir breiži, kod grupas pasamainōs, kaids pōrsaceļās uz Reigu voi aizīt dorbōtīs cytā nūzarē. Ir bejuši radūšī kritumi tīši komponēšonā, kod līkās, ka vyss ir izdzīdōts, bet tod nōk kaids mozs īdvesmas krikumeņš, pasōkums un tu otkol sōc ar cytu jaudu strōdōt. Ir gōjis vysaidi, bet asu prīceiga un nikod naasu nūžālōjuse, ka asam izveidōjuši kū tik ļūti latgaliski skaistu. “Skonai” ir muna muzikalō gimine, bez kuras es vairs navaru īsadūmōtīs sovu dzeivi.
– Cik tagad ir “Skonai” grupu?
– “Skonai” ir četras grupas: divas mozōkajim – nu četru leidz septeņu godu vacuma un nu ostonim leidz 11 godim, tod nu 13 leidz 18 godim un jaunīšu grupa nu 18 leidz 27 godim. Jaunīšu grupas pīsadola nūpītnōkūs pasōkumūs. Pošlaik pa vysom grupom kūpā ir pōri 50 daleibnīku. Bārni un jaunīši pōrsvorā nōk nu Rēzeknes nūvoda, māroj ceļu nu Verēmim, Lendžim, Kaunatas, Griškānim, Bēržgales, Gaigalovas, Naglim, Nautrānim, Stoļerovas, Maltas, Sakstagola. Jī kai skudrenis sabrauc nu molu molom, un mes kūpā dūdamēs muzicēt. Mēginōjumi nūteik Rēzeknes nūvoda pašvaļdeibas ākas lelajā zālē. Zīmōs mums bīži ir aizputynōti celi voi rūnās cyti apstōkli, bet paļdis vacōkim par atbolstu, ka jī vad bārnus uz mēginōjumim. Tei ir lelōkō dōvona, kū vacōki var īdūt sovim bārnim. Atcerūs sevi mozu, kod tētis un mama vede mani iz muzikas skūlu, puļcenim. Tys ir vērteigi, un vīnmār byušu jim pateiceiga par atbolstu un īdrūšynōjumu. Pats bārns mozā vacumā vēļ naspēj tū saprast, bet tys ir ļūti vērteigi. Mēginōjumi nūteik pyrmudinēs, trešdinēs un svātdīnōs. Svātdīnōs mēginōjam tōdēļ, ka jaunīšu grupas daudzi daleibnīki mōcōs Reigā, bet breivdīnōs brauc uz sātu. Tai mes sasateikam dažas stundes pyrms viļcīna iz Reigu un dzīdim.
– Ja runoj par “Skonai” repertuaru, daudzas dzīsmes ir jyusu komponētas, bet daudzu dzīšmu vōrdu autore ir dzejneica Ineta Atpile-Jugane.
– Poša dzīsmu tekstus narokstu. Maņ pateik paškirsteit Ontona Slišāna dzejas krōjumus, varu stundem škirsteit, un tod atrūnu kaidu foršu rindeņu, aiz kuras aizakertīs, voi dzejūleiti, kuru bārnim var pasnēgt. Ineta Atpile-Jugane mums ari ļūti lels paleigs, jei beja rakstejuse gon uzvadumam “Dasadūrt dabasim” pyrms daudzim godim, gon ari ļūti daudz roksta tekstus jaunīšim, kas tīši jūs vacumam atbylstūši. Cytreiz mums vajag konkretu temu, pīmāram, ar zīmas nūskaņu, tod Ineta vīnmār ir atsauceiga ar atbylstūšim tekstim. Ari Voldemāram Vogulam ļūti sirsneigi dzejūli sanōkuši, un dzīsmeņas iznōk ļūti skaistas. Dažas jau ir kai myusu himnas palykušas, kuras godim dzīdim. Tekstu nav tik daudz, tōpēc ir prīks, ka ir ari jaunī dzejnīki, kuri roksta latgaliski. Es rokstu ari tautasdzīšmu apdares, kas ir vīns nu nūteikumim, pīsadolūtīs vokalūs ansambļu konkursūs Latvijā. Prīks, ka šōs apdares dzīd ari myusu nūvodā un cytur. Ari Latgolas nūvodu lelajā skatē ir prīks dzērdeit, ka munus skaņdorbus atskaņoj un kolektivu vadeitōji roksta voi zvona, vaicōdami, kod mums vēļ byus kaida jauna dzīsme. Prīks, ka nūvērtej un ka latgaliskais virmoj. Mums ir dzīšmu disks “Rūtaļa”, veļteits Ontona Slišāna pīmiņai, un muns dzīšmu krōjums “Sirdsgunteņa”. Tagad, kod vyss palīk digitals, dzīsmes, kū izdūdam, atrūnamas internetvidē, tōs pasarōda socialajūs teiklūs voi YouTube voi Spotify. “Skonai” vysmoz reizi godā cenšās uzfilmeit ari videoklipus. Jaunīšim un bārnim tys ļūti pateik, tys ir kai atspērīņa punkts, ka varim kū kūpeigi izdareit un sajust vokalōs studijas goru. Jim tei ir vērteiga pīredze.
– Cik lels ir dzīšmu pyurs?
– Daudz, pōri symtam. Ir dzīsmes, kuras es vairs pat naatcerūs. Muna mōsa, kura ari voda ansambļus, soka, ka jī planoj dzīdōt šū dzīsmi. Skotūs – muna dzīsme, bet kod es jū raksteju? Izarōdōs, pyrms divim godim. Ir dzīsmes, kas tūp mēginōjumu laikā, kuras atrūnu uzskricileitas nūšu kaudzē. Dzīsmes tūp, ari braucūt mašinā, ejūt pa īlu voi dorūt dorbus. Un es nikod nazynu, kod tei Mūza atnōks. Un laikam labi, ka tai.
– “Skonai” uzastōjās na tikai Rēzeknes nūvodā, bet ari Latvijā, ōrzemēs.
– Jā! Mes bejom vairōk tendēti uz tū, kū dorom Latvijā, asam uzastōjušīs daudz kur Latvijā. Asam ari Latvijas laureati lelajā Dzīšmu un Deju svātku symtgades vokalūs ansambļu konkursā. Tikkū “Skonai” jaunīšu grupa atsagrīze nu Vōcijas. Tur dzīdōjom Heidelbergā, Nekarsulmā, kur beja muziklu festivals. Dzīdōjom atseviškus koncertus kulturas centrā, beja publikas pylnas zāles, cylvāki cēlēs kōjōs, un mes bejom ļūti aizkustynōti redzēt skateitōjūs ari tik daudz latvīšu. Mes bejom sagatavōjuši dzīsmes ari angļu volūdā, bet pīkrisšona beja tīši latgaliskajom dzīsmem. Mes ari daudz stōstejom par sovom tradicijom, sajēmem lobas emocijas nu klauseitōjim, kas mōkslinīkam uz skatuves ir vyssvareigōkais.
– Kaidi ir “Skonai” plani?
– Plani mums, prūtams, ir, bet mes parosti par tim nastōstom. Jo cytreiz, kod sasūli, kaut kas napīsapyldōs, naaizīt. 16. augustā “Skonai” brauks dzīdōt uz Valmīru ar vokalū grupu “Latvian Voices”. “Latvian Voices” ir vīna nu profesionalōkajom Latvijas vokalajom grupom, tōpēc asam prīceigi dzīdōt jim blokam. Tī dzīdōsim Svātō Seimaņa bazneicā, Valmīrā byus sasadzīdōšonōs ari ar meistarklašu daleibnīkim, jo tymōs dīnōs nūteik “Latvian Voices” a cappella festivala meistarklases. Jebkura darbeiba kolektivā, kas nav statiska: ja kaut kur izbrauc, kaut kū izdori kūpeigi – īroksti dzīsmi voi atsapyutīs, aizbrauc piknikā, tys kolektivu salīdej un veidojās tī mozī kūpeibas mirkli, kas paliks syltā atmiņā.
– Jyusus visi zyna ari kai grupas “Borowa MC” solisti.
– Rudinī, 19. oktobrī, Latgolas vēstnīceibā “Gors” grupa “Borowa MC” svinēs 20 godu jubileju. Dzīdōsim hitus, kuri daudzim roda nostalgiju. Bejom pārņ koncertā Leivōnūs, pi mums pīnōce meitines un saceja, ka myusu legendarō grupa jom asociejās ar jauneibas laika koncertim, muziku, kuru tymā laikā klausejōs. “Mes ejam uz jyusu koncertu, lai sleigtu atmiņōs.” Daudzim “Vysskaistōkō meitine”, “Kod līsmeņa sōk dzist” asociejās ar kaut kū mīļu, nostalgisku un ari mums – grupas bīdrim – tōs ir fenomenalas atmiņas. Tik daudz koncertu bejis, tik daudz kūpeigas radūšōs darbeibas, dzīšmu, nūtykumu.
– Un kai ar operas dzīdōšonu?
– Asu ļūti prīceiga, ka pabeidžu operdzīdōšonas klasi un ari magistranturu Jāzepa Vītola Latvijas Muzikas akademijā. Opermuzika jūprūjom cylpoj maņ leidza ik dīnas, jo asu vokalō pedagoge Mōkslas izgleiteibas kompetences centrā “Latgolas muzikas un mōkslas vydusskūla”, un tur maņ lela saskare ar akademiskū muziku, operdzīdōšonu, jo es mōcu solo dzīdōšonu bārnim gon mozōkajōs klasēs, gon vydusskūlā. Pēc magistranturas beigšonas “Gora” koncertzāles atklōšonas koncertā dzīdōju ar Krišjāni Norveli, tys maņ ari atmiņā kai spylgts nūtykums. Orkestris, jauna koncertzāle un spylgti mōkslinīki iz skatuves. Bet es asu saprotuse, ka maņ vairōk pateik byut pedagogei. Maņ vīnmār beja motivacija kļyut par skūlōtōju. Es nazynu, kas mani vysu laiku mudynoj, un dažu reizi poša breinojūs par sovu jaudu. Lai ari pedagoga dorbs ir dīzgon gryuts, asu sevi atroduse eistajā vītā. Byut par pedagogu – tei ir sova veida misija. Es grybu motivēt jaunīšus īt studēt pedagogiju, jo mums ir moz jaunūs pedagogu. Dorbs ar bārnim un jaunīšim nūteikti atsamoksojās – vysmoz maņ škīt, ka symtkōrteigi.
– Paļdis par sarunu! Veiksmi “Skonai”!
Aija MIKELE-STRUŠELE
Foto nu “Skonai” albuma
Komentāri