“Bērneibā, cik sevi atcerūs, vysu laiku dzīdōja vacōmōte (tāva mōte) Emīlija Gribuste. Jei ļūti daudz dzīšmu zynōja, jōs repertuarā beja ari krīvu dzīsmes. Mes dzeivōjom pi Mōkūņkolna, mums mōja beja uz divim golim. Vīnā dzeivōja myusu gimine, bet ūtrā – vactāva brōļs ar sīvu, un ari jī vysu laiku dzīdōja. Atcerūs, maņ beja kūka šyupuļzirdzeņš, es uz tō sēdēju un dzīdōju. Pyrmō dzīsme, kuru īsamōceju, beja goreigō dzīsme “Ave Maria”. Tū dzīdōju nu sōkuma leidz beigom, zynōju vysus pantus. Tod maņ beja kaidi četri pīci godi. Vēl maņ mozai patyka ari doncōt. Kai plašu atskaņōtōjs beidze spēlēt slavenū Edītes Pjehas dzīsmi “Sosed”, tai papam lyudzu, lai jys vēļ reizi uzlīk dzīsmi. Ari kod pi mums sabrauce kaidi cīmeni, mes vīnmār dzīdōjom. Vōrdu sokūt, augu muzikalā atmosferā,” uzsver Elga Pokule. “Maņ nav ni mōsas, ni brōļa, bet asu cīši laimeiga, ka ir mōseicas Sandra un Elga, ar kurom lelu daļu laika pavadeju. Elga ir četri godi, Sandra divi godi par mani jaunōka. Bērneibu vysas trejs pavadejom dīzgon jautrā kompanijā. Un parosti vosoras nūslāgumā pyrms skūlas sōkuma mes reikōjom pasōkumu. Uzzeimējom afišu, uzrakstējom programu ar anekdotem, dzīsmem, dzeju. Un tod šū koncertu rōdējom giminei, ari kaimiņus pasaucem. Ari jau asūt solidā vacumā, pyrms dažim godim mes trejatā pīsadalejomēs pasōkumā Maltā. Myusus nūsauce pat par trejmeitiņom. Bārnu muzikas skūlā naasu mōcējusēs, bet maņ 10 godu dzimšonas dīnā paps ar mamu uzdōvynōja lelū boltkrīvu ražōjuma 120 basu akordeonu. Ari paps spēlēja akordeonu. Ar draudzini Ināru Smirnovu (tagadejū Mōkūņkolna folkloras kūpas vadeitōju) mums patyka kūpā pamuzicēt. Kaut kas jau sagōja. Kod pabeidžu 8. klasi Mōkūņkolnā, pījēmu spontanu lāmumu – īšu mōceitīs uz J. Ivanova Rēzeknes Muzikas vydusskūlu. Kaut kū īsamōcējūs spēlēt uz klavīrem, kaut kū vajadzēja nūdzīdōt, tai mani pījēme. Pabeidžu Kordirigentu nūdaļu. Tūreiz beja tī laiki, kod pēc Muzikas vydusskūlas beigšonas (profesionalōs izgleiteibas īstōdes beigšonas) vajadzēja obligati nūstrōdōt dažus godus. Atcerūs, maņ pīdōvōja dorba vītu Jēkabpils rajona un Gulbenes rajona kaidā skūlā. Bet tai kai mani pīpraseja ari Zosnas pamatskūla, tod izavēlējūs Zosnu,” stōsta Elga. Zosnas pamatskūlā Elga nūstrōdōja 14 godus, leidz pat 2000. godam, kod skūla tyka slāgta. “Maņ Zosnas skūlā ļūti patyka. Beja ari laiks, kod paraleli vēļ strōdōju ari bārnudōrzā Veczosnā un Lipuškūs, kai ari aizvītōju draudzini Mōkūņkolna pamatskūlā, kod jei beja dekreta atvalinōjumā. Vysur muziku mōcēju. Bet Zosnas skūlā beja tai, ka vīnu breidi mōcēju ari latvīšu volūdu, zeimēšonu, kod nabeja skūlōtōja,” Elga Pokule stōsta.
“Jyus ari Zosnas katōļu draudzes bazneiceņā regulari spēlejat dīvkolpōjumūs.”
“Jā. Tys sōcēs tod, kod beja Zosnas skūlas slēgšonas laiks. Bet 2000. godā Zosnas bazneica svinēja 200 godu jubileju. Un tod ticeibas pamatu skūlōtōja (ari latvīšu volūdas un literaturas) Emīlija Astiča aicynōja mani, varbyut es varu bazneicā paspēlēt. Sasatraucūs, ka vajag orientētīs dīvkolpōjuma kōrteibā… Pyrmajā reizē maņ teice prīškā, kod vajag spēlēt. Ar laiku pīrodu. Tagad regulari braucu uz Zosnas bazneicu dzīdōt, spēlēt, kotru svātdīnu tī asam. Tīši bazneicas jubilejā dzīdōja ari Mōkūņkolna folkloras kūpas meitines. Mums ir universals kolektivs, mes varim gon bazneicā dzīdōt, gon laiceigas dzīsmes, folkloru, vysu, kū vajag, tū dzīdim. Tod, svynūt Zosnas bazneicas 200 godu jubileju, mums, folkloras kūpai, beja pyrmō publiskō uzastōšonōs pēc pōrtraukuma. Jā, kaidu laiku beja apseikuse kūpas darbeiba — nabeja vadeitōja. Mani ari lyudze, lai nōku tū vadeit, bet tod es strōdōju Zosnā un Veczosnā, un vēļ mōjōs dorbu beja gona. Atsateiču nu folkloras kūpas vadeišonas, bet dzīdōt aizgōju. Reizem, kod iznōk īdvesma, uzrokstu ari kaidu dzīsmi. Mōkūņkolnā pasōkumūs mes parosti dzīdōjom ar Pētera Jurciņa vōrdim sacerētū munu dzīsmi “Mōkūņkolns”. Vēļ asu uzrakstejuse Rupaiņu dzymtas himnu. Muna vactāva brōļs beja rakstnīks Ontons Rupaiņs. Bērneibā bīži vosoras pavadeju Ontona Rupaiņa dzymtajā sātā “Pūriskūs”. Tī mums nūteik rodu saīti. Atcerūs, kod brauce Ontona Rupaiņa dāls nu Amerikas, tod mes daudz dzīdōjom, satureigi pavadejom laiku. Vīnu laiku “Pūrisku” mōjas beja aizlaistas, tōm nabeja saiminīka, jo mamas brōļs dzeivōja Reigā. Tod par mōjom atbiļdeibu uzajēme mamas mōsa Genovefa, jei mums ir cīši energisks cylvāks. Jei mums visim deve uzdavumu – sōksim sakōrtōt “Pūrisku” sātu. Maņ beja uztycāts uzdavums uzraksteit himnu,” atmiņōs dolōs Elga Pokule.
“Kaida ir sajyuta, ka dzymtā ir taids slavens rakstnīks?”
“Maņ ir prīks, ka es jū vyspōr asu redzējuse. Kod maņ beja seši godi, mes ar mamu braucem uz Reigu, uz slimineicu apraudzēt Ontonu Rupaini. Jys tymā laikā beja nu Amerikas atbraucis, bet jam beja veseleibas problemas. Tod maņ, sešgadeigam bārnam, tys īpaši nikō naizsaceja, es vīneigi atcerūs taidu plykgolvainu onkuleiti, kurs sēž boltā metaliskā gultā nalelā palateņā. Jam, prūtams, beja izbreins, kaida te ir ēdīņkarte, gērbšonōs stils, tū, prūtams, ar Amerikas standartim navarēja saleidzynōt,” atcerās Elga. Jautōju, kur tagad Elga strōdoj. “Ilgu laiku strōdōju Mōkūņkolna bārnudōrzā, bet pārņ septembrī tū slēdze. Kaidu breidi Kaunatā aizvītōju muzikas skūlōtōju, bet pošlaik kūpju mamu. Pyrms divim godim jei salauze gūžu, operaciju navarēja taiseit… Pēc lyuzuma palyka gulūša… Jai 31. decembrī palyka 80 godu,” stōsta Elga. Muzicēšonas un dzīsmes mīlesteiba īaudzynōta ari obom Elgas meitom. Kristīne pabeidze Maltā Bārnu muzikas skūlu, akordeona klasi, pēc tam apgyva gitarspēli. Bet Zane pabeidze flautas klasi, pēc tam saksofona klasi. “Mums gimines ansamblis sanōk. Agrōk bīži dažaidūs pasōkumūs uzastōjomēs – Dubuļūs, Kaunatā, ari Lipuškūs vīnmār. Vēļ kaidu laiku beju dramatiskō kolektiva vadeitōja Lipuškūs, tī pīsadalejomēs ar vysu gimini. Dzīsme ar mums ir vīnmār,” smaida Elga Pokule.
“Paļdis par sarunu! Un lai daudz ir skaistu pasōkumu!”
Aija MIKELE-STRUŠELE
Foto nu Elgas POKULES albuma
Komentāri