KOMANDĀ SPĒKS
– Kas jūs motivē darīt vairāk nekā prasa ikdienas pienākumi?
– Mani motivē tas, kad redzi sava darba rezultātu, ka paveiktais ir cilvēkiem vajadzīgs, ka iedzīvotāji novērtē to darba rezultātu. “Mana darba” – tas ir skaļi teikts. Viens tu nevari neko (tikpat kā neko). Lai kaut ko sasniegtu, vajadzīga komanda. Tas ir visa pamats. Motivē atbildības sajūta pret to vietu, kur tu dzīvo. Pārliecība, ka katrs papildu ieguldījums var dot nozīmīgu rezultātu (tiešu un netiešu) konkrētajai vietai, kopienai, kā tagad moderni ir teikt. Iedvesmo brīži, kad kāds nāk ar jaunu ideju vai ierosinājumu. Sākumā tas var šķist neparasts vai pat nereāls, taču, kopīgi diskutējot, papildinot citam citu, tālāk šo domu pārnesot uz komandu, ideja pamazām iegūst skaidru veidolu un pārtop labā risinājumā. Tieši tā bieži rodas lielākie darbi un veiksmīgākās iniciatīvas.
– Kuri cilvēki jūsu dzīvē ir bijuši lielākie iedvesmotāji?
– Iedvesmu gūstu no cilvēkiem, kuri ar neatlaidību un darbu sasniedz savus mērķus, neskatoties uz grūtībām. Tie var būt jebkuri. Mazie uzņēmēji, mājražotāji… arī lielie zemnieki, uzņēmumu radītāji, kuri dara vairāk, nekā no viņiem tiek sagaidīts – kuri ne tikai runā, bet arī rīkojas, ne tikai sabiedrībā zināmi cilvēki, bet arī pavisam vienkārši cilvēki ar savu neatlaidību, pozitīvo attieksmi pret dzīvi, ar optimismu jebkuros apstākļos. Un tādu cilvēku ir daudz arī mūsu novadā – Lūznavas muižas komanda, Jolanta (noteikti ne viena) Dekšārēs, Natālija Silmalas pagastā, bērzgaliete Karīna, kura dzīvo un strādā Vācijā (aktīva bija ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs atrod laiku gan dejošanai, gan darboties diasporas aktivitātēs, turklāt ļoti aktīvi un neaizmirst arī dzimtajai pusei idejas ieteikt), un vēl, un vēl, un vēl… Gribu pieminēt savu ģimeni, savus vecākus, kas bija īsti darbarūķi – papildu darbam padomju saimniecībā daudz strādāja savā nelielajā piemājas saimniecībā, vienmēr atrada veidu, kā celt dzīves kvalitāti, sasniegt iecerēto.
– Kādas iniciatīvas vai projekti, ar kuriem esat saistīta, jums pašai šķiet visnozīmīgākie?
– Man gandrīz visi projekti, (gan dažādu fondu projekti, gan iepriekš arī organizētie kultūras pasākumi, pašdarbības kolektīvi) ir mīļi, izauklēti un palaisti pasaulē kā “bērni”. Bērzgalē esam iestādījuši daudz bērzu – gan mūsu pašu parastos bērzus, gan arī izveidojuši dažādu šķirņu un varietāšu bērzu birztalu. Pie Bērzgalei nozīmīgiem vēsturiskiem un dabas objektiem ir izvietotas plāksnes ar informāciju par objektu. Vismaz gadus desmit ilgi auklēta, ideja par vides objektiem piepildījās. Rezultāts – trīs vides objekti par tēmu “Bērzgalē bērziem būt!” priecē gan bērzgaliešus, gan Bērzgales ciemiņus. 2022. gadā akcijas “Mājas kafejnīcu dienas” ietvaros sarīkojām kafejnīcu “Bērzgales muiža”. Sākumā šī ideja likās pavisam nepaceļama, utopiska. Taču atkal komanda – izrādījās, ka kopā varam. Komandā darbojās vairāk nekā 30 cilvēki. Paldies viņiem visiem par atbalstu! 2023. gadā, kad Bērzgalē kapusvētki sakrita ar Mājas kafejnīcu dienām, sapratām, ka cilvēki gaida kaut ko līdzīgu un nesapratīs mūs, ja nekā nebūs. Uzrīkojām nakts kino kafejnīcu ar Ivara Selecka (ar dzimtas saknēm Bērzgalē) piedalīšanos. Gandarījumu dod arī uzņēmēju realizētie projekti, kuriem ar praktiskiem padomiem esmu palīdzējusi īstenoties. Tādu projektu ir daudz.
– Vai laukos cilvēki ir gatavi iesaistīties kopīgās aktivitātēs?
– Jā, manuprāt, laukos cilvēki ir gatavi iesaistīties kopīgās aktivitātēs, ja redz to jēgu un rezultātu. Bet ir jābūt kopienā vienam līderim, kurš uzdrošinās spert pirmo soli, uzrunāt un iedvesmot citus. Kad cilvēki sajūt, ka viņu viedoklis ir svarīgs un kopīgais darbs dod reālu labumu, atsaucība ir. Taču līderība prasa daudz brīvprātīgā darba, kuru ne katrs ir gatavs ieguldīt, jo visiem ir savi darbi, savas nodarbes, ģimenes, iespējas kaut kur ceļot. Par līderi nevar kļūt viens pats. Viens var nākt ar idejām, taču tās īstenot var tikai kopā ar komandu. Tad idejas, darbi sokas, ir redzama vietas attīstība. Bērzgalei ir paveicies ar pagasta vadītājiem visos laikos. Viņi ir spējuši ap sevi pulcināt cilvēkus, uzrunāt, iedvesmot un saliedēt kopīgam mērķim. Komanda nav tikai pārvaldē strādājošie. Komanda ir arī vietējie iedzīvotāji, uzņēmēji, zemnieki, …visi, kuri jūtas atbildīgi par savu vietu un ir gatavi iesaistīties tās attīstībā. Tieši šī kopīgā darbošanās ir Bērzgales spēks.
– Kā panākt, lai iedzīvotāji nepaliktu tikai vērotāji, bet kļūtu par darītājiem?
– Lai cilvēki no vērotājiem kļūtu par darītājiem, viņiem ir jādod iespēja justies piederīgiem un vajadzīgiem. Svarīgi ir ne tikai aicināt piedalīties, bet arī uzklausīt viņu idejas, parādīt, ka katra cilvēka ieguldījums ir nozīmīgs. Ļoti svarīgi ir pateikt paldies. Uzsvērt katra ieguldījumu konkrētajā pasākumā. Tai nav jābūt tikai lielākai vai mazākai balvai. Svarīgs ir labs vārds, kopīga tējas baudīšana pēc labi paveikta darba. Manuprāt, ļoti daudzās lietās cilvēku aktivitāte apsīkst, jo saskaramies ar birokrātiju, likumdošanu, normatīvajiem aktiem. Piemēram, kad Bērzgalē nodega brīvdabas estrāde (kāda apmeklētāja neatbildīgas rīcības rezultātā), pie manis nāca vietējie puiši: “Mēs sanāksim un atjaunosim estrādi, tikai lai pašvaldība nopērk materiālus!” Diemžēl tā pašvaldība nedrīkst rīkoties, vajadzīgs tehniskais projekts, būvvaldes saskaņojums, sertificēts celtnieks utt. Un aktivitāte apsīkst.
– Kāds ir lielākais gandarījums, strādājot cilvēku labā?
– Lielākais gandarījums ir redzēt, ka paveiktais darbs cilvēkiem ir vajadzīgs un dod reālu labumu. Prieks ir vērot, kā ideja, kas reiz bijusi tikai iecere, pārtop notikumā. Gandarījums ir, kad vienkārši sastapts cilvēks uz ielas, varbūt pat gadiem neredzēts un tieši nesatikts, pasaka paldies par paveikto, uzmundrina turpināt, pat iesaka neklausīties skauģos vai aprunātājos. Tas nozīmē, ka cilvēki redz pozitīvās pārmaiņas, paveikto un arī novērtē to. Gandarījums ir redzēt, ka cilvēki izmanto radītās iespējas. Tas dod iedvesmu turpmākajam darbam.
LATGALE – DZĪVA UN RADOŠA
– Kā jūs raksturotu Latgali šodien? Kas pēdējos gados Latgalē ir mainījies uz labo pusi?
– Tas, ko tagad teikšu, manuprāt, ir attiecināms uz ikvienu Latvijas reģionu/novadu. Latgale ir vieta ar stiprām saknēm. Mēs lepojamies ar savām tradīcijām, valodu, kultūru un cilvēku sirsnību. Priecē, ka jauni cilvēki, ģimenes, atgriežas uz dzīvi Latgalē, laukos. Redzama viņu uzņēmība, radošums un vēlme attīstīties. Daudzi izmanto ES projektu radītās iespējas, lai īstenotu savas idejas uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstībai, organizē pasākumus un iesaistās sabiedriskajā dzīvē. Latgale šodien ir dzīva, radoša un attīstīties griboša. Nebūs vairs kā agrāk – lauku reģionos daudz mazu viensētu, mazu saimniecību. Bet lauki jau pamatā nestāv aizauguši, nevienam nevajadzīgi. Brīvu īpašumu tikpat kā nav. Teritorijas tiek apsaimniekotas – vai tie ir lauksaimnieku īpašumi, vai apmežoti.
– Kādi izaicinājumi joprojām ir aktuāli Latgalē?
– Latgalē, tāpat kā daudzos Latvijas lauku reģionos, aktuāla ir iedzīvotāju skaita samazināšanās, jauniešu aizplūšana uz lielākām pilsētām vai ārzemēm, darbavietu pieejamība. Ne visi ir gatavi uzsākt savu uzņēmējdarbību. Un nevar prasīt, lai katrā pagastā būtu pieejamas darba vietas, tas nav reāli. Rēzekne var nodrošināt darba iespējas apkārtējo pagastu iedzīvotājiem, jo laba ceļu infrastruktūra ļauj ērti nokļūt darbā. Savukārt pagasti ir pievilcīga dzīvesvieta, taču attīstību kavē mājokļu trūkums. Vietās, kur ir sakārtota vide, komunālie pakalpojumi un nepieciešamā infrastruktūra, pieprasījums pēc dzīvesvietām ir. Piemēram, Bērzgale, ja būtu dzīvojamais fonds, atrastu savus iemītniekus.
NĀKOTNES IESPĒJAS
– Kā, jūsuprāt, saglabāt dzīvus pagastus?
– Lai pagasti būtu dzīvi, tajos ir jābūt cilvēkiem, darbam un iespējām. Nepietiek tikai ar sakārtotu vidi – svarīgi, lai cilvēki varētu atrast darbu, iegādāties vai īrēt mājokli, saņemt nepieciešamos pakalpojumus, lai pieejama izglītība bērniem. Taču svarīgi arī, lai cilvēks justos piederīgs savai kopienai. Pēdējo gadu laikā zināmā mērā ir mainījusies attieksme pret publisko telpu. Daļa cilvēku pieraduši, ka teritoriju sakopšanu organizē pašvaldība vai īpašas nodarbinātības programmas, tautā saukti par simtlatniekiem, bezdarbniekiem. Nūja ar diviem galiem. No vienas puses, tas palīdzēja uzturēt kārtību, taču vienlaikus mazināja iedzīvotāju personisko līdzatbildību par kopējo vidi. Nereti valda uzskats – ja tā ir pašvaldības teritorija, tad arī rūpēm par to jābūt tikai pašvaldības ziņā. Tomēr realitāte ir tāda, ka pašvaldību resursi kļūst arvien ierobežotāki – samazinās darbinieku skaits, vairs nav pieejamas agrākās nodarbinātības programmas, un arī talku kustība kā tāda ir izzūdoša. Tāpēc arvien lielāka nozīme ir kopienas līdzdalībai un izpratnei, ka vide, kurā dzīvojam, ir mūsu visu kopīga atbildība. Dzīvs pagasts veidojas tur, kur iedzīvotāji ir gatavi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, nākt ar idejām, atbalstīt iniciatīvas un uzņemties atbildību par kopējo vidi. Nesen ar kolēģiem diskutējām: kāpēc iedzīvotāji ir pasīvi, reti nāk klajā ar jaunām idejām vai iniciatīvām? Nonācām pie secinājuma, ka tam varētu būt trīs iemesli: 1) uzticas, ka pašvaldība spēs pieņemt labākos lēmumus un nodrošināt nepieciešamos risinājumus, 2) daļai cilvēku ikdienas rūpes koncentrējas galvenokārt uz savu ģimeni, saimniecību un tuvāko apkārtni, neinteresē, kas notiek ārpus sava mājokļa sienām, 3) ir sajūta, ka viss svarīgākais jau ir paveikts un trūkst ideju, ko vēl varētu uzlabot.
– Kādas pārmaiņas jūs vēlētos piedzīvot savā pagastā?
– Visvairāk es vēlētos redzēt vairāk cilvēku savā pagastā – jaunas ģimenes, bērnu balsis, rosību un pārliecību par nākotni. Gribētos arī redzēt vēl lielāku iedzīvotāju līdzdalību – vairāk ideju, iniciatīvu un gatavības kopīgi rūpēties par savu apkārtni. Sakārtota vide ir svarīga, taču pagasta īstais spēks ir cilvēki, kuri jūtas piederīgi savai vietai un ir gatavi līdzdarboties tās attīstībā.
KOPĪBAS SAJŪTA, KAS VIENO
– Kas visvairāk vieno Latgales cilvēkus?
– Latgales cilvēkus visvairāk vieno piederības sajūta savai vietai un cilvēkiem. Valoda, tradīcijas.
– Ar ko visvairāk lepojaties savā pagastā, novadā?
– Lepojos ar mūsu dabu, kultūras mantojumu un sakārtoto vidi. Lepojos ar cilvēkiem, kuri šeit dzīvo, ar viņu uzņēmību, darba sparu, neatlaidību un spēju sadarboties. Šie cilvēki ir tie, kuri veido pagasta un novada identitāti. Es domāju, ka kopumā mūsu novadā, arī Bērzgales pagastā ir izdevies saglabāt aktīvu kopienas dzīvi. Neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, cilvēki joprojām ir gatavi atbalstīt cits citu un kopīgi īstenot ieceres. No šādas sadarbības rodas gan nozīmīgi projekti, gan kultūras, sporta un sabiedriskās aktivitātes. Vajag tikai līderi… runāt ar cilvēkiem, iedvesmot.
SPĒKS TURPINĀT
– Kas jums dod spēku brīžos, kad šķiet – nekas nevirzās uz priekšu?
– Spēku dod ticība idejai un cilvēki, ar kuriem kopā strādāju. Tas, kas sākumā šķiet neiespējams vai iestrēdzis, sarunās un kopīgā darbā iegūst risinājumu. Komandas spēks un pārliecība par mērķi palīdz nepadoties. Dažreiz kāds jautājums jānoliek malā, lai nobriest, lai pienāk īstais laiks. Dažreiz kāda ideja arī “jānorok”. Spēku dod ģimene, bērni, mazbērni. Spēku un jaunas idejas dod arī pieredzes apmaiņas (arī izklaides un atpūtas) braucieni gan pa Latviju, gan ārzemju braucieni, kad tu redzi ko jaunu, interesantu, redzi, kā cilvēki dzīvo, darbojas.
– Kāda ir jūsu laimes formula dzīvei laukos?
– Lauki dod iespēju dzīvot tuvāk dabai, saglabāt mieru un vienlaikus īstenot interesantas idejas. Sajūta, ka esi savā vietā. Novērtēt cilvēkus, kuri tev apkārt.
– Ko jums nozīmē balva “Līdere laukos”?
– Es nedomāju, ka tā ir balva man. Uzskatu, ka “Līdere laukos” ir atzinība visiem cilvēkiem, ar kuriem komandā esam strādājuši, īstenojuši idejas. Tā apliecina, ka arī laukos iespējams radīt nozīmīgas lietas, kas iedvesmo un sniedz labumu sabiedrībai, ka arī nelielas iniciatīvas var izaugt par lieliem darbiem. Vienkārši tā ir sagadījies, ka es varbūt uzņemos kaut ko vairāk vadīt, organizēt, novest ideju līdz galam… Tāpēc nākas kaut kur vairāk pa priekšu pagrozīties.
– Ko novēlat Latgales cilvēkiem?
– Novēlu Latgales cilvēkiem būt pašiem! Saglabāt savu identitāti, ticību sev, savām spējām, savai zemei.
– Pabeidziet teikumu: “Latgale man ir…”
– Latgale man ir mājas.
Ilze SONDORE
Foto no Dailas Ekimānes personīgā arhīva
Komentāri