Rēzeknē dzeivoj Gunas un Alda KIŠU gimine. Obi ir muziki, obi ir sabīdreibā pazeistami cylvāki, personeibas. Guna ir ērgeļneica, jei pyrms 15 godim kūpā ar ērgeļneicu Larisu Carjkovu īdybynōja labdareibas festivalu “Latgales ērģeļu dienas”.
Aldis Kise dorbojās grupā “Marchello” (12 godus), ari “Baltie lāči”, “Ginc&Es”, “Jubilāri”, “Dricānu dominante” un, prūtams, uzastōj ar sovim koncertim.
Guna un Aldis Kises ir sarakstejuši ari muziku Spridzānu dzymtas himnai ar Līvijas Liepdruvietes vōrdim (jī visi ir Spridzānu dzymtas pōrstōvi), kas pyrmū reizi izskanēja rakstneicas Birutas Eglītes grōmotas “Ceturtais bauslis” (tī ir stōsti par kuplōs Spridzānu dzymtas liktinim Latvijas 100 godūs) prezentacijā. Šū himnu Kises vīnmār izpylda sovūs koncertūs kūpā ar bārnim.
Gunas un Alda giminē aug četri bērneni – Gints (12 godi), Aiva (8 godi), Stefans (decembrī paliks 6 godi) un Matejs (jau divus mēnešus vacs).
Muzika un dzymtō volūda
Kotrai giminei ir sovs stōsts – par divu cylvāku sasatikšonūs, par tū, kai obu storpā uzplaukst mīlesteiba. Alda Kises dzymtō vīta ir Drycāni, bet Guna ir kōrsovīte. Obi sasatykōs J. Ivanova Rēzeknes muzikas vydusskūlā, obi mōcejōs vīnā kursā.
Aldis:
– Mums beja 16 godi, kod īpazynomēs, mes kūpā mōcejomēs četrus godus. Pēc profesijas asu fagotists, bet Guna – pianiste. Pēc Muzikas vydusskūlas absolvēšonas obus ceļš vede uz Reigu, uz J. Vītola Latvijas Muzikas akademiju. Tī Guna jau izavēlējōs ērgeļspēli, Aldis – turpynōja fagota spēli. Un otkon četrus godus obi beja kursabīd-ri. Bet pārņgod Aldis šū akademiju absolvēja jau ūtru reizi, šūreiz beja studējis akordeona spēli. – Tikai kursabīdri, – Aldis uzsver sarunā.
– Voi tod beja apjausma, ka byusit kūpā kōdreiz?
Guna:
– Tod nā. Mes ostoņus godus bejom lobi draugi. Aldis maņ beja tyvs cylvāks, pi kura vīnmār var atīt, pīsēst un justīs kai mōjōs. Kod pabeidzem kūpeigōs studijas un tys ceļš sōka škērtīs, tod jau lykōs taida dīvaina sajyuta: ka es naasu ar mīru, ka maņ nabyus ikdīnā taidas tikšonōs kai skūlas laikā. Un tod jau rodōs kaut kas cyts. Un vēļ, munuprōt, myusus savīnōja dzymtō volūda. Vysus godus mes runōjom latvyski. Bet, kod 2008. godā pēc mōceibom ōrzemēs pēc apmaiņas programas atsagrīžūs Reigā, maņ beja ļūti gryuši pēc angļu volūdas ikdīnā pōrsaslēgtīs uz latvīšu volūdu. Un tod mes ar Aldi sōkom runōt latgaliski. Varbyut tys ari kaut kaidu sīnu nūjauce un satyvynōja vēļ vairōk. Par tū es navaru īsadūmōt, ka ar sovim bārnim runōtu kaut kai sovaižōk, navys latgaliski. Studijas Muzikas akademijā obi pabeidze 2009. godā, bet apsaprecējōs 2011. godā.
Guna:
– Mes kotrā kōzu goda-dīnā izbraucam tū maršrutu, kas beja kōzōs, – apmeklejam Kōrsovas bazneicu, kurā mes laulōjamēs, aizbraucam pi sovas rūzeites, kuru īstōdejom kōzu dīnā Mini zoo “Rozīte” teritorijā.
Aldis:
– Myusus vīnōja muzika, cytaižōk dīz vai sasatyktūs. Ari Guna pībylst, ka jai nav skaidrs, kai var laulōtajim byut dažaidas profesijas. Vōrdu sokūt, ir labi, ka obi divi īt vīnā vērzīnī un obi ir uz vīna viļņa.
Mōjmōceiba
Mōjmōceiba jeb izgleiteiba giminē ir mōceibu forma, kur mōceibas nūteik mōjōs un vacōki ir tīši atbiļdeigi par bārna izgleiteibu. Mōjmōceiba Latvijā ir pīejama nu 1. leidz 6. klasei. Mōjmōceiba ir ļūti plaši pazeistama un praktizeita vysā pasaulē. Ari Kišu gimine ir izavēlējusēs sovim bārnim taidu mōceibu formatu.
– Voi ideja par mōjmōceibu jums rodōs kovida laikā?
Guna:
– Daleji, jā. Kovids beja tys, kas parōdeja alternativu, ka var ari uz skūlu naīt. Turklōt myusu paziņu lūkā beja mōjmōceibas gimines. Un tod mes sōcem interesētīs, kai tys funkcio-nej. Pēc kovida kaidu laiku Gints gōja uz skūlu, bet pēc pyrmō semestra, nu janvara mes sōcem mēginōt mōjmōceibu. Sōkumā uz vīnu mēnesi, jo beja na-drūšeiba. Tagad Gints ir jau 7. klasē, un jys jau ir tōlmōceibā.
Aldis:
– Beja daudz nazynomū. Turklōt myusu regionā uz mōjmōceibu jūprūjom skotās kai uz kū dīvainu, bet ap Reigu ir ļūti daudz gimiņu, kas izavēlej mōjmōceibu.
– Bet voi vacōki ir tik zynūši vysu mōceit?
Aldis:
– Maņ tod ir jautōjums: kai vacōki nav spējeigi pōrzynōt tū, kū bārns mōcōs leidz 6. klasei? Tōs tak ir elementaras lītas, kuras visi mes asam mōcejušīs. Un pat ja mes esam kū aizmērsuši, tod var pasaskateit grōmotā un tū atkōrtōt. Tei nav nikaida pīpyule, tei ir vēlēšonōs voi nasavēlēšonōs.
Guna:
– Ir vēļ vīns aspekts: vysmoz puse nu skūlas bārnim izmontoj privatskūlōtōju pakolpōjumus. Ari mōjmōceibas gimines dreikst izmontōt skūlōtōjus, jo kaidā prīkšmatā vacōks nasajyutās gona spēceigs. Mums paleigā nōk muna mama, kura paleidz ar angļu volūdu. Visi pōrbaudes dorbi, kū pylda bārni skūlā, ari mums jōpylda. Mes ar tim teikam golā. Kotram bārnam ir sovs temps, kurā jys var apgyut zynōšonas, jū nivīns nasteidzynoj voi napōrtrauc, kod jys ir īgrimis procesā.
Aldis:
– Mōjmōceibā bārns nav īlykts 40 minušu rāmī. Nu reitim nav tik agri jōsaceļās, ja nav vēlēšonōs, jo dīna ir gara un var vysu paspēt. Un nav tai, ka symtprocenteigi tū laiku, kū bārns pavoda skūlā, jys izmontoj, lai apgyutu kū jaunu. Pamatskūlas pīvīnōtō vērteiba ir bārnudōrza funkcija, jo vacōki ir dorbā.
Guna:
– Mums mōceibas aizjam divas–trejs stuņdes dīnā, navys tai, kai tys ir izstīpts skūlā, lai visim darātu. Te ir individua-li. Pīmārs: Gints staigōja uz vōcu volūdu, mums ir tīseibas reizi mēnesī apmeklēt sovā skūlā, pi kuras asam pīsaisteiti, konsultacijas. Un, lyuk, vōcu volūda ir muns vōjais pūsms. Un tod uz vōcu volūdas konsultaciju mes gōjom uz skūlu, tod es ari atkōrtōju un daudz kū jaunu īsamōcējūs. Gintam tō piļneigi pītyka, lai apgyutu tū tēmu, kū pa mēnesi klase dora skūlā. Taitod breidī, kod bārns ir vīns pret vīns ar skūlōtōju, jam vajadzeigajā manīrē, veidā un tempā var ļūti ōtri tū izdareit. Un tod dūmōju: ja ar kotru bārnu skūlōtōjs strōdōtu pa vīnam, cik tys laika ziņā aizjimtu?
– Tys vyss raisa pōrdūmas par myusu izgleiteibas sistemu, par dzeivi kai taidu…
Guna:
– Myusu bārnim ir draugi, un tim draugim skūla ir nu reita leidz pēcpušdīnei, tod vīns puļceņš, ūtrs, vokorā atnōk mōjōs un ar streidim un skandalim mōjas dorbus pylda. Tod ir jōīt gulēt un nōkamajā reitā agri jōsaceļ. Voi es sovu bārnu asu laiduse pasaulē, lai satyktu jū tikai mīgainu nu reita, izdzeitu ōrā nu mōjas un vokorā ar jū streidātūs par mōjas dorbim? Munuprōt, tys ir ļūti napareizi. Es grybu taiseit vaļā acis cylvākim un saceit, ka tai Dīvs nav dūmōjis, na par tū jys ir jyusus pasaulē radejis un devis bārnus.
Aldis:
– Tys saīt tai, ka pīaugušais cylvāks ceļās un īt uz dorbu, uz kuru jys patīseibā nagrib īt. Prūtams, ir ari izjāmumi. Ceru, ka daudzim pateik sovs dorbs. Taitod cylvāks īt uz dorbu, uz kuru jam napateik īt; bārnu nagribūt vad uz skūlu. Taitod pīaugušais cylvāks sovā dzeivē dora tū, kū na īpaši grib, un spīž bārnam dareit tū, kū jys tymā breidī nagrib dareit. Jo vīnkōrši tai vajag. A kas jim pasaceja, ka tai vajag? Jo tagad pēški visi pasauļa cylvāki pōrstōtu strōdōt tū, kū nagrib, bet dareitu tū, kū grib, voi pasaule izneiktu? Voi bodā nūmērtu? Es dūmoju, ka byutu ļūti interesanti. Guna: – Mes sovōs mōjōs breiniškeigi dzeivojam, un bārnim ir pošvadeita dzeive. Kai pīmāru līku Aiveņu. Jei ir 3. klasē, jai brōleits sagatavōšonu uzsōcis mōjmōceibā, un jim ir divu godu starpeiba. Jī ir lobōkī draugi un ļūti daudz spēlejās kūpā, daudz laika pavoda smiļšu kastē. Aiva paspēj izdareit vysu, kas atsatīcās uz 3. klases vīlu, nūkōrtōt pōrbaudes dorbus, mōceitīs muzikas skūlā, staigōt uz dejom, un jei jūprūjom grib spēlētīs smiļšu kastē. Tys līcynoj par tū, ka bārni ostoņu godu vacumā vairums jūprūjom spālātūs, bet, tai kai jī nu sešu septeņu godu ir jau skūlā, tys vairs nav īspējams. Un jūs dabeigō vēlme intereseitīs par pasauli un caur rūtaļom apgyut lītas par itū pasauli teik saknē izneicynōta jau pyrmajūs godūs, jo skūlā klasē jōsēž nu zvona leidz zvonam.
Aldis:
– Prūtams, skūlōs ir taidi pedagogi, kuri dag par sovu dorbu un nu kurim bārni ir storā, tver kotru vōrdu. Dūmoju, ka taidu skūlōtōju ir daudz. Un ka tys ari ir vyss lobs. Varbyut kaids aizīt mōjmōceibā un nateik golā, saprūt, ka jam tys ir piļneigi nadereigs. Kotram ir sovs. Bet mes asam saprotuši, ka tys ir vyslobōkais, kū mes sovim bārnim varim dūt. Tū ari cenšamēs dareit. Runojūt par bārnudōrzu. Nazynu, cik mēnešus gōju bārnudōrzā, bet vacōki ļūti ōtri saprota, ka tys nav maņ. Un es bārnudōrza vacumā – tys myus-dīnōs jau nader – bīži vīn mōjōs beju vīns pats. Tys man tik daudz īdeve īkšejōs pasaules un dūmu. Es nu reita apsasēžūs pi lūga un skatejūs uz pīnōtovas kolnu, kod mama īs nu dorba. Sovas dūmos dūmōju. Kai šudiņ atcerūs pīnōtovas telefona numuru – 193, un es uz turīni zvaneju, maņ māmeņu pasauce, es ar jū pasarunōjūs. Varbyut tōs beja dažas stuņdes, kod beju vīns, bet taidas maņ atmiņas, un es uzskotu, ka tōpēc asu drusku sovaidōks izaveidōjīs nakai visi, kas gōja bārnudōrzā un dareja vysu vīnaidi, tai kai vajag.
Guna:
– Tymā pošā laikā ir bērneni, kam tys pateik un kas īt lobprot uz bārnudōrzu. Bet tod maņ leli jautōjumi vacōkim: kas jyusim mōjōs taids ir, ka bārns grib uz dōrzeni? Jo mōjōs ir jauki. Jo mes kūpā kū dorom un redzim, kai bārni aug.
Par vacōkim ir jōsamōcōs byut
Gunas un Alda Kišu gimines pamatu pamats ir kristeigōs tradicijas, tys ir ari jūs dzeivesveids. Kotru svātdīnu teik apmaklāta bazneica, mōjōs skaņ kūpeigas lyugšonas.
Guna:
– Mes jau tū goreigū ceļu ejam pakōpeniski lauleibu gaitā. Mums ir kūpeigas vokora lyugšonas, bet golda lyugšonas mums Gints īmōcēja. Jys gōja Katōļu bārnudōrzā, jam tod divi voi trejs gadeni beja. Jys sēdēs pi golda ar mums ēst un sōka lyugtīs, un tys beja tik aizkustynūši. Gints vīneigais nu bārnim ir gōjis bārnudōrzā.
Aldis:
– Mums Gints īmōcēja vysu, kū vajadzēja un vajag.
Guna:
– Aldis sovulaik nagōja dōrzenī, bet maņ ir tīši pretejs stōsts. Maņ bārnudōrzā strōdōja mama, un es vysu myužu dzeivōju ar taidu sajyutu, ka tys ir ļūti jauki, pēc īspējas agrōk īt dōrzenī, jo es gōju goda vacumā un jau bez auteņbiksem, protu uz pūdeņa staigōt. Kod Gints beja mozs, dūmōju, ka jys dōrzenī jōsyuta pēc īspējos agrōk. Gribējom īgryust goda un četru mēnešu vacumā, bet laime, ka napajēme. Jys bārnudōrzā sōka īt nu divu godu un četru mēnešu, un leidz ar tū maņ tyka lauzti visi stereotipi. Saprotu, ka bārnam tys nav pīmārots. Tod sōku mōceitīs bārnu vajadzeibas, jūs vacumpūsma psihologijā īsadzilinōtīs. Saprotu, ka asu maļdejusēs vysu myužu, ļūti stypri. Gintam beja četri godi, kod Aiveņa pīdzyma, bejom jau pīteikami gudri, lai jū nalaist bārnudōrzā un es pēc īspējos ilgōk byutu mōjōs kai mama. Jo kod Gintam beja četri mēneši, gōju strōdōt. Pēški vajadzēja skūlōtōju, un es glōbu situaciju, jo ērgeļnīku nav daudz. Nu navajag tai dareit! Tei beja ļūti stulba reiceiba. Tod Gintu jēmu leidza uz dorbu, un jys tī auga, pa ērgelem rōpōdams. Kod Gintam beja divi godi, jys ar dakšeņom restoranā pa škeivi bungōja leidza muzikai, kas spēlēja, un mes kušynōjom jū, ka navajag tai dareit. Tod jys paziņōja: “Es naasu vaineigs, ka pīdzymu par muziki.”
Aldis:
– Mes obi kai vacōki asam daudz mōcejušīs bārnu psihologiju, bārnu audzynōšonu, vysaidi kursi izīti. Grybātu, lai par tū padūmoj pēc īspējas vairōk cylvāki. Jo kai mums vaļstī un pasaulī pījimts – mes izaugam leidz 18 godim un asam tīseigi braukt pi mašinas styures, bet taipat taču navarim braukt, mums vajag īsamōceit, īgyut tīseibas un tikai tod pīsadaleit satiksmē. Bet bārnus varim audzynōt, vyspōr nikō nazynūt. Tys, manuprōt, ir tik napareizi…
Guna:
– Na tikai nikō nazynūt, vēļ švakōk – bolstūtīs uz sovu bērneibā pīdzeivōtū traumatiskū pīredzi. Tys ir vēļ trokōk.
Aldis:
– Myusdīnōs kaut kū nazynōt ir apzynōta izvēle. Var ari bez moksas daudz kū lobu uzzynōt un īsamōceit, jo ir tik vēlēšonōs. Un cylvāks, munuprōt, navar dareit labi tū, kū jys nav mōcējīs dareit. Un ar bārnu audzynōšonu dīmžāļ ir tai, ka tam moz uzmaneibas pīvērš pasaules leiminī.
– Skūlas sūlā bārns nateik sagatavōts dzeivei, ikdīnas sadzeivei…
Guna:
– Bet mōjmōceibā bārns jau ir dzeivē, jys ikdīnā jau sasaskar uzreiz ar tom lītom, kas jam dzeivē byus. Jys skotōs uz vacōkim un jau pīsadola dzeivē. Skūlā jam jōapgyust skūlas īkšejōs kōrteibas nūteikumi, principi, pēc kaidim skūla dorbojās, un lela daļa laika aizīt uz tū, lai īsamōceitūs skūlā izdzeivōt. Bet dzeivē tys pēc tam tikai nūsaceiti nūderēs. Lobōk uzreiz mōceitīs praktiskas lītas – kai rēkinus nūmoksōt voi ēst gatavōt. Maņ bīži soka, ka tev mōjōs bārnus vajag pabarōt, bet skūlā taču pabaroj. Jā? Es pabaroju, poši kod sataisa kū. Jī visi prūt izcept ūlu.
Vacōku seminaru vadeitōja
Bīži vīn jaunajim vacōkim nav nikaidas izpratnes par bārnu psihologiju (taidas nav bejis ari vacvacōkim), un bārns teik audzynōts, kai nu sanōk. Ari Gunai un Aldim sōkumā nabeja taidu zynōšonu, bet jī tū vysu apgyva. Vēļ vairōk – Guna ar šom zynōšonom pasadolōs ar citim vacōkim, internetā reikojūt seminarus vacōkim.
Aldis:
– Ir sarežgeiti vacumpūsmi, un mes zynom, kai storp taidim un taidim godim ir kaida krīze. Guna vairōk tōs lītas zyna, es prosu jau, kas tī beja, kas jōdora, kai jōreagej. Ja naatceramīs, tod pōrlosom otkon. Pasaulē tys jau seņ ir izpēteits. Ir lītas, kas dorbojās un kas ir pareizas. Navys kai mes bīži vīn reagejam spontani, un tys nav pareizi. Bet par kū mes tai dorom? Tōpēc, ka myusu vacōki tai dareja, un jūs vacōki taipat dareja, bet jim nav kō pōrmest, jo jim nabeja nu kō mōceitīs. Jim nabeja pīejas pi tik plašom zynōšonom, bet myusdīnōs ir.
Guna:
– Grybu pībiļst, ka kaut kū taipat sagrōbsteit nu interneta ir vīna līta. Var pakert kaidu padūmu, sōkt tū lītōt un tys strōdoj, strōdoj un tod nastrōdoj. Bet tei sistema, pēc kuras mes audzynojam sovus bārnus, ir piļneigi konkreta – piramidas formas sistema, kur visi sūli, nu kō sastōv attīceibas vacōkam ar bārnu, ir seceiba. Un seceiba ir ļūti svareiga. Asu “izrokuse” ļūti daudz internetā un jāmuse tīši tū, kas funkcionej. Ar vysu gimini varu uzkōpt uz skotuves, un bārni tur ir adekvati, tū redz cylvāki un jautoj: kai? Eisumā vīnu pīmāru pastōsteišu. Gintam mēginōju mōceit režimu. Es jam salyku uz sīnas ar biļdeitem, kas jōdora konkretā seceibā, bet nasaīt. Un mes streidomēs. Tod kaidā breidī es uzgōju vēļ cytu skūlōtōju, pi kuras pabeidžu kursus (maņ ir sertifikats bārnu audzynōšonā), un jei maņ izskaidrōja, ka tys vyss ir labi, ka jōbyut rūbežom, ka jōbyut disciplinai. Tikai pyrms tō vysa ir jōbyut īdūtom pamatlītom – mes pījemam bārna emocijas, dūdam jam beznūsacejuma mīlesteibu, saprūtam jō brīdumu. Navys sokom, ka jys navar voi nirgojās par mums. Un tikai pēc tam sōks funkcionēt poši par sevi pōrejī punkti – jōbyut seceibai pareizai, un tai ejam pa stōvam uz augšu. Bet es jam praseju uzreiz tū septeitū voi ostoitū stōvu… Tōpēc tys, kū dabojam internetā, var nastrōdōt, jo naesi īdevis pamatlītas. Kod es pasoku: “Gint, es grybu, lai tei krūze ir trauku mašinā”, jys īt un īlīk tū trauku mašinā. Taitod myusu attīceibas ir lobas. Jo jys tū naizdareis, taitod ar attīceibom kaut kas nav kōrteibā. Tam jōpīvērš uzmaneiba.
Aldis:
– Bet cytreiz tys nasadorbojās.
Guna:
– Jā, reizem nasadorbojās. Četri bārni ir kai četri skaņu celeni, un kotru reizi ir kaids, kurš ir lobōkā vai švakōkā attīceibu leiminī ar vacōkim. Leidz ar tū vairōk voi mozōk dzērd myusu vōrdus. Un ja mozōk sōk dzērdeit myusu vōrdus, taitod saprūtam, ka attīceibas konkretam vacōkam ar konkretu bārnu vajag uzlabōt. Kai uzlobōt? Kaida ir bārna mīlesteibas volūda, tū ari jōsōk dūt. Dūt uzmaneibu.
Par muzicēšonu
– Kai jums ar muzicēšonu gimines lūkā?
Gints:
– Es navaru spēlēt napareizi, jo man skūlōtoji ir mōjōs…
Guna:
– Muzicejam sovu īspēju rūbežōs – snīdzam koncertus vysūs žanrūs un formatūs. Veirs vysu laiku muzicej. Kod es palyku stōvūklī, tod mes gimines koncertus īpauzējom. Redzēs, kaidā formatā pēc tam varim atsagrīzt. Jo Gintam lyust baļsteņa, Aivai kryta zūbi. Bērneni aug un mainōs. Tei programa “Piedzimt mūzikai”, ar kuru braucem pa Latviju divu godu garumā (beja kaidi 25 koncerti), nūteikti taidā formatā vairs nabyus. Vyss mainōs, vajadzēs kū jaunu. Aldis ari vīns pats brauc ar dziļu koncertstōstu “Mūžu izdziedāt”. Un vēļ vysa akademiskō muzika, kas mums sovā storpā ir īspējama, asam koncertējuši ar koncertprogramu “Spēkavots” Latvijas bazneicōs – ērgeles ar akordeonu, taids naparosts salykums. Gintam ir bejuši sovi solokoncerti. Pyrms goda te, myusu mōjōs, laikam kaidus trejs koncertus jys nūspēlēja. Nōce cylvāki. Beja ari generalmēginōjumi, uz kurim atnōce kaimini. Gints spēlēja gon akordeonu, gon klavīres, vysu, kas pa godu beja īmōceits, kas pa visim konkursim nūsleipāts, vysu vīnōtā programā izpiļdeja. Interesanta pīredze. Muzicej visi, varbyut Stefans ir vairōk uz jūs ar muziku, bet vīnolga jys vysūs koncertūs uzgērb boltu kraklu un sasagatavojās. Kod ir mōjōs, jys soka, ka nagrib, bet vajag. Nazynu, nu kurīnes ir tys “vajag”, jo jam ir dūta izvēles īspēja, ka var ari vacmamai gulēt klēpī un klauseitīs. Jys nu treju godu vacuma pa skotuvi auga. Bet lelī gimines puiši daudz kū divatā var dareit – mes aptveram dažaidus žanrus, sōkūt ar popularū muziku, goreigū muziku, bazneicas muzicēšonu – Misēs spēleju, akademiskū muziku, nu kōzom leidz bērem.
– Kaidus instrumentus bārni spēlej?
Guna:
– Aiva un Gints mōcōs akordeona specialitatē, Gintam ir ari klavīru specialitate, tagad gon vērsrūku jam akordeons. Jys ar obu instrumentu spēli brauc pa konkursim un gyust gūdolgas. Aiva klavīres spēlej kai obligatū, kai visi, es asu ērgeļneica, kod vajag, padzīžu, Aldim ir divi diplomi – fagots un akordeons kai akademiskōs muzikas instrumenti, bet spēlej ari klavīres, gitaru, orkestri dirigej, saksofonu spēlej un dzīd, prūtams.
– Kaidi Aldim tyvōkī koncerti?
Aldis:
– Privati pasōkumi, bet koncerti byus novembrī saisteibā ar vaļsts svātkim. Novembrī byus daži pošam sovi koncerti un ari ar “Dricānu dominanti”, kurai byus 20 godu jubilejas koncerts.
Dzeive nav rūžu lauks
Jebkurai giminei dzeives laikā ir breiži, kod ir gryuts, kod rūnās kaidas problemas, nōk pōrdzeivōjumi. Ari Kišu giminei ir bejuši sovi dzeives pōrbaudejumi.
Guna:
– Pōrs vōrdūs varu sovu stōstu pastōsteit. Kod Gintam beja divi gadeni aptuveni, es beju vysdziļōkajā bedrē – maņ beja tik švaki, maņ beja īilguse pēcdzemdeibu depresija un vēļ depresija pēc tō, ka mes pazaudējom pyrmū bērneņu. Jys napīdzyma, un tod ōtri pīsateice Gints, un tys vyss beja tik straujūs tempūs. Es nazynōju, ka eksistei pēcdzemdeibu depresija.
Aldis:
– Mes nazynōjom, ka trešō daļa pyrmūs bārnu nimoz napīdzymst…
Guna:
– Mes tamā statistikā tykom īškā. Godōs ari tai, bet mes tū nazynōjom… Un tod vīnā breidī saprotu, ka asu piļneigi naadekvata un munam bārnam palikt ar mani ir beistami, jo visi scenariji, kas beja manī īlykti, sōka dorbōtīs, – vysu cīnu munim vacōkim bērneibā –, bet jī bērneibā mani spēceigi satraumēja. Aizpiļdeju 10 punktu anketu trauksmes leimiņa nūteikšonai, kas veidōta pēc vyspasaules datim, un muns trauksmes rōdeitōjs uz tū breidi beja ostoni nu desmit: cylvāki ar taidu rōdeitōju sēž cītumā, jau nu rōdeitōja trejs ir jōsavēršās pi specialistim. Bet maņ ir ostoni! Es izavēlējūs anonimi atrast psihiatru, brauču pi psihiatra un ōrstējūs kaidu pusūtru godu. Tōļōk pēc psihiatrijas sekōja terapija, tod jau Stefans beja pīdzimis, kod beju pasamōcējusēs, tod daudz kū saprotu. Vēļōk satyku fantastisku kristeigū psihologi terapeiti, kura mōcēja dzīdynōt sovu dvēseli ar lyugšonom un Dīva spāku. Paraleli vysam tam nūtyka ari, prūtams, ticeibas izaugsme, personiskōs attīceibas ar Dīvu. Svātō Gora vadeibā nūteik tys vyss. Jo specia-listus lobus atrast nav vīgli. Vēļōk sekōja online skūlas pašizaugsmei. Tys beja dorbs ar sevi.
Aldis:
– Es varu pastōsteit par sovu alkoholismu, ja tai var saceit. Publiski par alkoholu nikod naasu izasacējis. Bet ir tik daudz godu pagōjis, ka maņ nav kauns pasaceit, ka es beju alkoholikis. Kaut gon, ja tū atskaņoj taidim cylvākim, kas beja leidzeigi maņ, kas tagad taidi ir, tod kaids tī alkoholikis, kas divreiz nedeļā pīsadzerās breivdīnōs? Tys tak normali. Cylvāks strōdoj, uztur gimini, vyss ir kōrteibā, voi tod tys ir alkoholikis? Bet kai nu kuras puses pasaver. Tagad maņ līkās, ka tei ir ļūti lela problema, es nikod tai myu-žā nagribātu dzeivōt, par tū, ka tei ir tik šaura rūbeža, staigoj kai uz naža asmeņa – vīns sūļs pa labi, pa kreisi – sovu dzeivi vari sabūjōt tai, ka tys byus naatgrīzeniski. Un es navarēju saprast, par kū munai sīvai tik bīži tys napateik. Asu normals cylvāks – eju uz dorbu, dorbā normali strōdoju, braucu pi styures, un tod, kod es atsapyušūs, doru sovu izklaides dorbu, jā, lītoju. Bet tod, kod Gintam beja kaidi trejs godi, es saprotu, ka jys tū redz un sōk saprast. Nu tod es ļūti aizadūmōjūs… Atcerējūs sovu bērneibu. Un saprotu, ka vajag apraut tū dzeršonu. Jo es tū naizdareišu, pats lītōšu, bet saceišu, ka tai nav labi, ka tai, dēleņ, nadori, tys nasadorbojās. Paļdis munim vacōkim, bet tūmār alkohols myusu giminē beja klōtasūšs, un nikō loba nu tō es naasu redzējis. Nikod.
Guna:
– Alkohola dēļ ļūti daudz sagrautu gimiņu. Tragedijas dvēseļu leiminī. Tōpēc myu-su mōjōs taida līta naeksistej jau daudzus godus. Tys jau, prūtams, naizslādz, ka bārni izaugs un pamēginōs. Un vēļ – svareigs punkts, atsagrīžūtīs pi bārnu audzynōšonas, bārns gribēs tev leidzynōtīs tod, ja tev byus lobas attīceibas, ja tu jam patiksi, ja tu jū cīneisi, ja vacōks byus drūšs, stabils kuga kapteins, kurš uza-jem atbiļdeibu par sovom attīceibom ar bārnim.
– Kur jyus spākus jemit gryuteibōs?
Guna:
– Mes vysam asam izgōjuši, pasateicūt Dīva spākam. Mes asam laulōjušīs, un Dīvs nu myusu attīceibom naaizīt, mes asam trejstyurī. Kod mes ejam vīns ūtram tyvōk, ejam tyvōk Dīvam, bet, vērzejūtīs tyvōk Dīvam, sasatyvynojam sovā storpā ari kai laulōtī.
Aldis:
– Pošim sevi ir jōaudzynoj un jōkļyust lobōkim, tod bārni pīsaviļksīs un byus leidzeigi mums. Bet, ja mes nagribim nikō dareit, bārni ari byus leidzeigi.
– Paļdis par sirsneigū un atklōtū sarunu!
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto un foto nu KIŠU gimines albuma
Komentāri