Mes jau informējom, ka pagōjušō goda rudinī Latgolas Turisma asociacija pasnīdze “Latgolas Turisma Goda bolvu 2025” vairōkōs nominacijōs regiona turisma nūzares pōrstōvim, kuri parōdejuši sovu profesionalitati un prasmes.
Nominacijā “Turisma izcyleiba 2025” bolvu sajēme Latgolas kulturas darbinīks Voldemārs IVDRIS, kurš ir ļūti interesanta un daudzpuseiga personeiba – televizijas raidejumu vadeitōjs un producents, žurnalists, režisors un gids. Nu jau 10 godus Voldemārs Ivdris strōdoj Rēzeknes Zaļajā sinagogā un dolōs ar šōs vītas stōstu, turpynoj vadeit ekskursijas un izgleitojūšas nūdarbeibas. Voldemāra bogōteigōs dzymtōs Latgolas vēstures zynōšonas dūd sovu īguļdējumu sabīdreibas izgleitōšonā.
– Paļdis par maņ tū pīškērtū bolvu! Varbyut cīši skaļai tys pateikts, jo dūmoju, ka izcylu cylvāku turismā tagad ir ļūti daudz, jo ari vīsu nomu tik daudz. Es strōdōju padūmu laikā par gidu, un var saceit, ka tys turisms, kas beja maņ hobijs, pōrsavērtēs profesijā. Tod padūmu laikā beja ōrkōrteiga pīticeiba, ōrkōrteiga cenzura, jo beja plana ekonomika. Es vadeju ekskursijas turistu grupom nu vysas Padūmu savīneibas. Turisma un ekskursiju jūmā darbojūs nu 1985. goda. Kod padūmu republiku turisti brauce uz šejīni, mes jau nadreikstējom daudz kū rōdeit, bet es pa klusū – jūs jau interesēja vaira tradicijas, kultura. Es turistus vežu Aglyunas bazneicā (tod tei vēļ nabeja restaurāta), Krōslovas bazneicā. Maņ pošam kai gidam patyka profesionali vadeit bazneicā ekskursijas nu mōkslas pīminekļu vīdūkļa, jo tys beja nazynoms lauks. Bazneicōs ir daudz kū rōdeit un ari daudz kū pēteit. Bet tagad gon turismā tūs objektu ir daudz, sōkūt jau ar vīsu nomim. Agrōk Rēzeknē beja tikai vīna vīsneica, un kaida tei beja – bez komforta. Ak, Dīveņ, kaidi tī apstōkli beja, nimoz narunojūt par transportu, par ādy-nōšonu. Tī laiki nav saleidzynomi ar myusdīnom, – soka Voldemārs Ivdris. Tai kai Voldemārs Ivdris nu jau desmit godus ir Zaļōs sinagogas gids, pasōkumu menedžeris un aktivitašu koordinators, tod myusu intervija nūtyka Zaļajā sinagogā. – Te dorbs dūd lelu gondare-jumu, jo tīši te asu saticis cylvākus ar naparostim liktinim un dzeives stōstim. Pārņ Zaļajai sinagogai palyka 180 godu, kai tei uzcalta, bet šūgod ir jau desmit godi pēc sinagogas restauracijas pabeigšonas, – Voldemārs stōsta un steidz izrōdeit ekspozicijā radzamūs prīkšmatus. Por kotru nu tim jys daudz un interesanti stōsta. Izarōdōs, ka daudzi prīkšmati ir ebreju dōvynōjums. – Menoras (svečturus) dōvynōtas gon nu Italijas, gon Filadelfijas. Levini, kas kotru godu te atbrauc, uzdōvynōja vīnu menoru. Bet mōla menora ir otkon keramika Jura Krompāna taiseita speciali ebreju draudzei. Te ir ari afdaļa – trauks, kur ebreji pyrms lyugšonas nūmozgoj rūkas. Bet Estere Breslava, bejušō rēzeknīte, nu Izraelas atvede pošas izgatavōtu Davida zvaigzni, kū uzdōvynōja sinagogai. Ekspozicijā ir šofari (rogi), kurūs ebreji pyuš, svynūt Jaunū godu. Kai redzim pēc kalendara, tagad ir 5786. gods, kas īsastōjōs septembrī. Itei ir ebreju capureite – kipa, kū vīns rēzeknīts atvede nu Jeruzalemes kai suveniru. Un es kai gids par tū vysu stōstu, kas ir un dēļ kō. Te ir arī cīši vērteigas grōmotas. Rēzeknīts, ōrsts Jōņs Jukna sovā sātā atroda Latvijas pyrmōs republikas laika cīši slovona Rēzeknes rabina Haima Lubocka grōmotu, kas izdūta Reigā. Tagad jau nav Rēzeknē ebreju, kas varātu ivritā laseit, bet mums grōmotas saturu nūskaidrōt paleidzēja Reigas ebreju muzejs. Grōmotā ir Haima Lubocka padūmi par gimines dzeivi un tanaka komentari. Tei ir rabina rūkasgrōmota. Vēļ divas unikalas grōmotas mums uzdōvynōja Jōņs un Rea Voveres (dzeivoj Aizkraukles nūvodā). Jōņs sova vactāva sātā – Maltas pogosta Leokadijas un Ignata Vincukovu sātā “Pakalnu pīlādži” – tōs atradis bēneņūs. Grōmotas izdūtas 1882. godā Viļņā un ir rabina Altasi traktats. Grōmotōs ir Babilonijas talmuds un Jeruzalemes talmuds. Talmuds ir Toras skaidrōjums. Ebreji vysu myužu mōcōs Toru. Tai tī prīkšmati pamozom salosōs. Ite Reigas ebreji uzdōvynōja macu škeivi – kiaru, – stōsta Voldemārs Ivdris. Jys vērš uzmaneibu ari uz sinagogas durovu stenderem – uz tom ir pīstyprynōtas mezuzas (taidi kai mozi penali), kuru īškā ir īvītōts Toras teksts.
– Kur jums sōkās Latvija?
jautōju. – Muna dzymtō sāta ir tepat pi Rēzeknes – Greivuļūs, bejušajā Makašānu pogostā, tagad jau Audriņu pogostā. Muna Latvija sōkās ar bērneibas sātu, nu kuras tagad ir tikai vīta palykuse. Myusu sāta beja calta Latvijas pyrmōs republikas laikā, divdesmytajūs godūs, kod vēļ beja tai sauktōs dzeraunes. Sāta atsarodōs dzeraunes centrā, bet, kod citi aizgōja uz vīnsātom, myusu sāta palyka. Un tei beja klasiskō Latgolas sāta – kur beja dzeivojamō mōja, cyuku klēveņš, ūtrs klāvs, golvonais klāvs, pyune, klēts un vōrti obōs pusēs ar lelu, lelu pogolmu. Sātā dzeivōjom trejs paaudzes – vacvacōki, tāvs ar mōti un mes, bārni. Giminē augom trejs dāli, asu vacōkais. Vacō lidūsta beja blokus munai mōjai, mama vēļōk strōdōja lidūstā. Mōcejūs Greivuļu četrklaseigajā skūlā, tei āka vēļ tagad ir. Un tei dzymtō vīta ir ļūti gleznaina – lejā tak Rēzeknes upe, vysapkōrt ir kolni un lejas, myusu mōja beja uz Brosla kolna. Kod tyku kaidā leidzonumā, maņ lykōs, ka tryukst elpas, jo beju pīradis pi kolnim, lejom. Un kotram upes leikumam beja sovi nūsaukumi – Bōbu vīta, Kandru grōvs, Malnī krosti, Peļķu mōrceņš, Broslas vacupe, Skredeļu vacupe, Skarstīnes leics, Grōbu leics… Lyuk, tei ir muna Latvija, – soka Voldemārs Ivdris.
– Pastōstit, kai jums rodōs interese par ekskursiju vadeišonu?
– Reigas kulturas darbinīku tehnikumā es apgivu teatra un svātku režiju pi slovonō aktīra, režisora Kārļa Pamšes. Tod Moskovā mōcejūs svātku režiju – tyku pi profesionalim pasnīdzējim, profesors Iļja Rutbergs mōceja skotuves kusteibas. Es strōdōju Rēzeknes rajona padūmes Kulturas nūdaļā, beju Audriņu kulturas noma direktors. Bet Kulturas nūdaļā beju kulturas nomu dorba metodiskais koordinators, apvuicējom darbinīkus, reikōjom seminarus, kursus, beja cīši daudz pīredzes apmaiņas braucīņu. Ja myusus uzjēme cytā nūvodā, tod vītejī kulturas darbinīki īpazeistynōja ar kaut kaidim kulturvēsturiskim objektim. Ari maņ, tymā kulturas dorbā strōdojūt, vajadzēja kulturas darbinīkim izvest ekskursijas. Izteikūt bez ekskursiju biroja, mes dīzgon daudz braukōjom poši (nu tōļōk par Padūmu savīneibu gon jau nikur navarēja tikt). Mes parosti sarunōjom ar cytu piļsātu kulturas darbinīkim, kas myusus uzjēme, kū parōdeis, tai varēja sevi bogōtynōt. Bet beja problematiski dabōt autobusu šom ekskursijom. Un tod sekōja ekskursiju vadeitōju kursi: Rēzeknē beja birojs, kur kotru godu apmōceja cīši daudz ekskursiju vadeitōjus. Lels paļdis munai pyrmajai praktiskōs ekskursijas vadeišonas skūlōtōjai Anitai Graudiņai! Muna pyrmō ekskursija beja pa maršrutu Rēzekne–Ludza–Rēzekne. Padūmu laikūs beja nūstōdne, ka lobōk kaut kaidas legendas nastōsteit, bet vajadzēja līleit padūmu dzeivesveidu, nadreikstēja kritizeit kaidu ryupneicu utt. Tod beja socialistiskō dzeivesveida propoganda ekskursijōs, ka padūmu cylvāks vysur laimeigs. Daudz kas pīdzeivōts, vodūt ekskursijas. Braukts pa slidenim celim. Reiz ekskursijas autobusam pazuda bremzes, braucūt Leitovā, ceļš leikumains un slidens… Reiz autobusa lūgā akmiņs īlidōja, vyss apbyru ar stykla škembom, bet šoferam beja jōmaina stykls… Muns vysmīļōkais ekskursiju maršruts beja Lelais Latgolas lūks – pa Latgolas augstīni caur Aglyunu leidz Krōslovai un atpakaļ caur Līpukolnu un Mōkūņkolnu gar Rāznas azaru. Braukts ekskursijōs ari pa Leitovu, uz Ukrainas Aizkarpatim. Tai kai muna profesija ir kultura un režija (svātku režija, teatra režija), tod es tōs režijas īmaņas izmontōju ekskursiju vadeišonas dorbā, jo gida dorbs ir vīna aktīra teatris zynomā mārā. Vajag uzreiz nūsaorientētīs, kas tovā prīškā stōv. Ir ari vīnkōrši gidi, kuri atmaļs īkoltu tekstu visim, bet es skotūs, kas tī par turistim, nu kaidas vaļsts. Kas gidam ir golvonais? Gidam jōzyna trejs reizes vairōk, nakai jys tū izstōsta turistim. Gida uzdavums ir parōdeit, jo cylvāks pēc trejs minutem aizmērst tū godu, kod kas calts voi nūticis, bet jys atcerēsīs tū, kū redz. Tōpēc temu vajag atklōt ari vizuali. Ari sinagogā eksponatus pēc īspējas vairōk vōcu, jo cylvāks grib vairōk redzēt. Prūtams, ir ari lītas, par kū ir jōsorkst ekskursijas vadeitōjam. Vodūt ekskursijas Rēzeknē, ir bejuši turisti, kas pasoka: “Fui, fui.” Tys beja, ejūt pa Dōrzu īlu pōri tyltam uz vacpiļsātu un kod redz na cīši pīviļceigū tērgu. Viļņas universitates pasnīdzēji gon toleranti pateice, ka jums laikam piļsātā nav ainavu arhitekta… Mums ir cīši bogōta Rēzeknes vēstejūšō vēsture, kū stōsteit, bet mums tryukst vizualizacijas. Ja pasoku par Rēzeknes bombardēšonu, nikō navaru parōdeit. Voi, pīmāram, ebreju Rēzekne, kas moz pēteita, bet ebreju turisti grib tū zynōt, redzēt. Un vysur prosa, voi te ebrejs dzeivōja, – stōsta Voldemārs Ivdris.
Paļdis Voldemāram Ivdrim par interesantū stōstejumu!
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto un foto nu Voldemāra IVDRA albuma
Komentāri